Nopērku divus brangus kūpinātus cūku stilbus un kopā ar ķiplociņiem, lauru lapām, pipariem lieku tādus veselus lielajā katlā vārīties.
Nopērku divus brangus kūpinātus cūku stilbus un kopā ar ķiplociņiem, lauru lapām, pipariem lieku tādus veselus lielajā katlā vārīties. Bez divām stundām cauri netieku. Ja kūpinājums bijis stiprāks, tad iznāk pavārīt arī kādu minūti ilgāk. Kad gaļa dalās no stilbakaula nost, tad noceļu katlu no uguns. Ņemu ārā stilbu un uzmanīgi atdalu no kauliem, cenšoties veselu atstāt ādu.
Palielā bļodā ieklāju marli vai linu dvielīti un stilba gaļu ar ādu uz leju lieku tik iekšā, mazliet ar nazi gaļu sasmalcinu, lai varētu izlīdzināt. Tāpat izdaru ar otro stilbu, tikai to lieku pirmajam virsū ar gaļu uz leju. Ietinu visu ieklātajā marlītē, mēģinot ruļļa vienā galā iztaisīt tādu kā kakla iežņaugu. Uzlieku slogu un novietoju ledusskapī.
Ja «sivēns» gatavots no rīta, tad uz vakariņām būs pašā laikā. Iztinu to no marles, uzlieku uz garena šķīvja, «galvas» galā iespraužu citronšķēles «austiņas», otrajā galā – sīpolloka astīti. Vēl der majonēzes pilienu acis un balta svītriņa pār muguru. Ja ir, uzkaisu mugurai sīki sagrieztas dilles – «sarus». Ja tāda mākslas darba nav žēl, griež šķēlēs un ēd ar maizi, ar karstiem zirņiem vai tāpat vien.
Pieredzē dalījās Aija
