Uz redakciju piezvanīja Sofija Millere un lūdza ar laikraksta starpniecību pasacīt paldies 2. ģimnāzijas bērniem, kas viņu negaidīti apciemojuši.
Uz redakciju piezvanīja Sofija Millere un lūdza ar laikraksta starpniecību pasacīt paldies 2. ģimnāzijas bērniem, kas viņu negaidīti apciemojuši.
«Pirmo reizi mūžā kaut ko tādu piedzīvoju,» saviļņota stāstīja māmuļa. «Viņi dziedāja, bet es raudāju aiz aizkustinājuma, ka mani, vecu, slimu cilvēku kāds ir atcerējies. Kopš vīrs nomira, esmu viena, tuvinieku man nav. Pēc smagā infarkta joprojām nevaru pa āru staigāt.» Bērni atnesuši mazu eglīti un mīļu dāvaniņu – paciņu ar āboliem, cepumiem, kompotu, dzērvenītēm. «Lai arī kāda būtu tā dāvaniņa, kaut tā bijusi tikai sirsnīgi nodziedātā dziesmiņa, man ir bezgala liels prieks, ka es neesmu vientuļa un aizmirsta.»
