Izlasot «Ziņās» par vandalismu, ko gatavo I.Liepas kundze mūsu ceļmalas 278 bērziem, kas stādīti jau prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā, man sirdī iedūra sāpe, it kā mani pašu kāds būtu nolēmis nāvei.
Izlasot «Ziņās» par vandalismu, ko gatavo I.Liepas kundze mūsu ceļmalas 278 bērziem, kas stādīti jau prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā, man sirdī iedūra sāpe, it kā mani pašu kāds būtu nolēmis nāvei. Nāk prātā, kā pavasarī bērziem piebriest pumpuri, zaros maigi raisās lapiņas un vējš tajās draiskojas kā palaidnis zēns meiteņu matos, bet vasaras karstumā, autobusā braucot, tik patīkama ēna krīt sejā no bērzu zaļā lapu kupola. Mūsu vietējiem šoferiem šie ceļmalā augošie bērzi ir kā seni draugi pierasti un mīļi, viņi saradojušies ar tiem no agras jaunības, un nelaimi tie nav nesuši. Tie, kas traucas trakā ātrumā, izraisīs avāriju pat ceļā, kur neaug neviens koks.
Varbūt, ja I.Liepai uzvārds būtu Bērza, viņa atcerētos dziesmu: «Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu…» Bet viņa ciniski izsludina, ka no bērziem ceļmalā jāatbrīvojas.
Arī kaimiņi lietuvieši vienmēr acis priecējuši šajā ceļa posmā, kur bērzi kā godasardzē stāv un māj sveicienus braucējiem.
Ja Autoceļu direkcija uzskata ceļa posmu Eleja Jelgava par bīstamu, kāpēc nevarētu uzlikt aizlieguma zīmi ātruma ierobežojumu, lai nepārsniegtu 60 km stundā. Tad nekāda avārija neapdraudētu autobraucējus, ceļa policisti pārkāpējus sodītu un nauda rastos ceļa remontam.
Ja pieļausim šo bērzu nozāģēšanu, nav vērts bērnus mācīt nelauzt kociņu, jo viņam arī sāp. Bija laiks, kad tika sodīts cilvēks, kas pavasarī urba bērzu, lai tecinātu sulu. Tāpēc ceru, ka daudzi vēl dzīvie, kas pirmie stādīja mazos, smalkos bērziņus un priecājās, ka tie ar katru gadu kļūst baltāki, stiprāki un pat kara laikā palika neskarti, atsauksies un pievienosies vietējiem šoferiem šo bērzu glābšanā. Vai Gruzijā kalnos gruzīns spridzinātu kalnus, lai būtu drošāk braukt? Nekad. Arī šiem bērziem jādzīvo, jāzaļo, nevis jāsadeg malkā.
Ē. Saulīte, politiski represētā, pensionāre
