Jebkuru problēmu var atrisināt, ja par to atklāti diskutē un ņem vērā visu pušu viedokļus.
Jebkuru problēmu var atrisināt, ja par to atklāti diskutē un ņem vērā visu pušu viedokļus. Pilsētas galvenā arhitekta Kaspara Riekstiņa lietišķajai un konstruktīvajai publikācijai «Tikai mirušam tas nav svarīgi» laikraksta «Zemgales Ziņas» 18. decembra numurā galvenajos vilcienos var piekrist.
K.Riekstiņa kunga viedokli var nosaukt par «skatītāja no malas pārdomām par to, kā tas viss izskatās». Taču ir daži būtiski iebildumi, kurus gribētu darīt zināmus kā raksta autoram, tā lasītājiem.
Laikā, kad uz Jelgavas komunālo uzņēmumu un labiekārtošanas kombināta apbedīšanas biroja bāzes tika organizēti republikas pieredzes apmaiņas semināri, «dēļu un brusu konstrukcija zārka novietošanai» tika pieņemta pašreizējā izskatā un izmēros. Pēc ilggadējā apbedīšanas biroja darbinieka Ivara Stankeviča vārdiem, konstrukcijas stiprības dēļ starpgadījumu nav bijis. (Tfu, tfu, tfu!) Katrām bērēm atsevišķi tos negatavo, sezonā nolietojas divi trīs komplekti. Lai uzlabotu «konstrukcijas» izskatu, tos varētu krāsot, bet krāsoti dēļi diemžēl slīd…
Par krusta zīmes izveidošanu. Kapa kopiņas izveidošana un krusta zīmes iespiešana ir gadu gaitā izstrādājies nerakstīts rituāls, kura laikā aizgājējam parāda pēdējo (vairāk tādas iespējas nebūs) cieņu, un tieši tādēļ šeit steiga nebūtu vietā. Varbūt tas ir jautājums par nostādnēm: kurš tad bēru ceremonijā ir galvenais nelaiķis vai viņa pavadītāji? Nelaiķa tuvinieki vai tā dēvētie «pārējie bēru viesi»? Ja primārās ir pavadītāju ērtības, protams, šo procesu var saīsināt. Ja Kaspara Riekstiņa rakstā minētie «vīri» smiltainē aizvadīja ļoti tuvu cilvēku, viņiem, iespējams, šis brīdis likās ļoti īss.
Jautājumu par statīviem pagurušāko bērinieku vainagu novietošanai un krusta zīmes koka šablonu izgatavošanu risināsim jau tuvākajā laikā. Tikai uzlikšana un noņemšana, bez šaubām, ceremoniju darīs vēl ilgāku, turklāt ne visos kapos atradīsies laukums statīva novietošanai.
Diemžēl Riekstiņa kungs nav pieskāries pārējiem, manuprāt, ne mazāk svarīgiem apbedīšanas un kapsētu jautājumiem, kas tiešā veidā saasina aizgājēja tuvinieku rūpes. Kā jau daudziem pilsētas iedzīvotājiem zināms, apbedījumu vietu skaits Baložu, Zanderu un Meža kapsētā ir ļoti ierobežots, apbedījuma vietas tur piešķir tikai jau esošo ģimenes kapu brīvajās vietās. Vienīgā, kuras paplašināšanai ir līdzekļi un vieta, ir Bērzu kapsēta. Taču tās mazā kapliča nav piemērota bēru vajadzībām, jo tur ceremonijas laikā var atrasties ļoti ierobežots pavadītāju skaits, tai nav saldētavas mirušo uzglabāšanai, tas jādara Baložu vai Zanderu kapu kapličās, tādējādi vajadzīgi papildu pārvadājumi, kas sadārdzina bēru izmaksas un palielina laika patēriņu. Pie Bērzu kapu kapličas nevar piebraukt ar transportlīdzekļiem, tur nav arī autostāvvietas un tualetes. Un vēl mēs regulāri saņemam sūdzības par tuvinieku kapu apgānīšanu, mūžzaļo stādījumu postīšanu un ziedu zagšanu. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ kapsētu nožogojums ir tikai daļējs vai arī tā nav vispār.
Pievienotais Jelgavas Staļļplača kapsētas skats nav no 1947., bet gan no 1997. gada, un tajā labi redzamas arī pārējo Jelgavas kapsētu perspektīvas, ja pilsētas budžetā neatradīsies līdzekļi kapsētu meliorācijai un labiekārtošanai.
Joprojām dzirdīgas ausis nav atradusi Alda Hartmaņa iecere pārapbedīt un ierīkot piemiņas vietu Otrā pasaules kara upuriem. Šādā darbā būtu gatava piedalīties Vācija, taču tāda mēroga projekts ir domes kompetence.
Jelgavā apbedīšanas pakalpojumus, neskaitot «Kapu saimniecību», pēc maniem aprēķiniem, sniedz jau sešas privātfirmas.
Tā kā bēru skaits ir ierobežots, privātfirmām savas pastāvēšanas nodrošināšanai vajadzīgais pasūtījumu skaits jāiegūst ar «iekšārāvēju» metodēm, nelegāli sadarbojoties ar slimnīcu, morga un citu iestāžu darbiniekiem. Nekādā gadījumā nenotiek cenu samazināšanās, jo «savervēto» klientu taču neiepazīstina ar pārējo firmu pakalpojumu cenām.
Diemžēl iedzīvotāju sūdzības par šo firmu pakalpojumu cenām un kvalitāti jāuzklausa tikai pašvaldības uzņēmumam «Kapu saimniecība».
Ceru, ka vismaz daļu no minētā cienījamais Kaspars Riekstiņš palīdzēs risināt ne tikai kā pilsētas galvenais arhitekts, bet arī kā Jelgavas domes deputāts.
Šo problēmu risinājums ir tikai domes un sabiedrības rokās, tādēļ aicinu laikraksta lasītājus izteikt savu viedokli par šiem smagajiem jautājumiem.
