Pērnā gada nogalē Labklājības ministrijā notika preses konference, kurā tika runāts par veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem un slimokasu reformu.
Pērnā gada nogalē Labklājības ministrijā notika preses konference, kurā tika runāts par veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem un slimokasu reformu. Pagaidām jaunie noteikumi vēl nav pieņemti valdībā, taču veselības valsts ministrs Viktors Jaksons cer, ka jaunā finansēšanas sistēma sāks darboties jaunajā 1998. gadā.
Līdz 1997. gada 15. decembrim pašvaldībām bija jāiesniedz Valsts slimokasei priekšlikumi, kādā veidā tās ir vienojušās par reģionālo slimokasu izveidi savā novadā (par to, kur atradīsies reģionālā slimokase, cik lielam iedzīvotāju skaitam tā finansēs veselības aprūpes pakalpojumus u.c.). Preses konferencē veselības valsts ministrs žurnālistiem skaidroja, kāda būs veselības aprūpes finansēšana pēc 1998. gada 1. janvāra un vai valsts var nodrošināt finansu plūsmu atbilstoši pacienta vajadzībām ārstniecisko pakalpojumu sniedzējam. Ir izveidojušās piecas teritoriālās slimokases.
Pirmā Latgales apvienotā slimokase, kas apvieno Daugavpils pilsētu, rajonu un Krāslavu.
Otrā Viduslatvijas slimokase, kas šobrīd ir lielākā, apvieno Cēsu, Valkas, Limbažu, Balvu, Madonas, Alūksnes, Gulbenes rajonu, un tās atrašanās vieta ir Smiltenē.
Trešā Viduslatvijas slimokase apvieno Dobeles, Bauskas, Jelgavas rajonu, atrašanās vieta – Jelgava. Šajā gadījumā Valsts slimokase ir deleģējusi finansējumu Viduslatvijas slimokasei ar tiesībām pārvaldīt un menedžēt finansējumu arī Jūrmalas pilsētas teritorijā.
Ceturtā ir Pierīgas slimokase: Rīgas rajons un Tukums. Ar šo slimokasi pagaidām ir terminēts līgums sešu mēnešu laikā tai jāpierāda atbilstība vairākiem kritērijiem, kas nodrošinātu pacientu intereses šajā teritorijā.
Piektā ir Rīgas novada slimokase.
Paliek vēl divas teritorijas, kurās slimokases (teritoriālās) nav izveidotas. Pirmā ir gar Daugavu, otrā ir Kurzeme.
Galvenais nosacījums ir, vai slimokase var nodrošināt garantētu, bezriska naudas plūsmu līdz pakalpojumu sniedzējam.
Par Ministru kabineta noteikumu projektu «Veselības aprūpes
finansēšanas noteikumi»
Veselības valsts ministrs sacīja, ka ir mēģināts vienkāršot maksājumu. Ierobežoto finansu resursu dēļ tas varbūt nav izdevies tik vienkāršs, kā bija iecerēts. Pacientam vairs nebūs jāmaksā līdzdalības maksājums par katru ārstniecības manipulāciju. Par ambulatoru (ārsta apmeklējumu poliklīnikā vai privātpraksē) pakalpojumu pieaugušajiem no 1. janvāra jāmaksā 50 santīmu, bērniem 20 santīmu. Tas, ko no pacienta iemaksas saņemt nākas papildus, arī nāk papildus uz ārstniecības iestādēm.
Būtisks jaunums ir noteikts limits pacienta iemaksai, un tas viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 latu. Ja pacients ir hroniski slims vai viņam daudz jāārstējas, viņš tiek aizsargāts ar šo gada limitu. Ir grozījumi arī no pacientu nodevas atbrīvotajās iedzīvotāju kategorijās. No pacientu iemaksas ir atbrīvoti bērni līdz gada vecumam, bērni invalīdi vecumā līdz 16 gadiem, bērni līdz 18 gadiem, kas ārstējas rehabilitācijas iestādēs, bērni un vecāki, kas piedalās profilaktiskajās apskatēs skolās un bērnudārzos, bērnu namu un patversmju, specializēto bērnu invalīdu un internātskolu audzēkņi, grūtnieces, politiski represētas personas un Černobiļas AES avārijas seku likvidācijā cietušās personas. Tiek atbrīvotas arī mazturīgas personas un citas iedzīvotāju grupas.
Ir pateikts, ka ārstniecības iestādes par tiem medicīnas pakalpojumiem, tehnoloģijām vai metodēm, par kurām nav noslēgts līgums ar slimokasi, var ņemt papildu maksu no maksātspējīga pacienta. Jebkurā gadījumā visās ārstniecības iestādēs katram pacientam ir jānodrošina bezmaksas minimums. Tikai tad, ja viņš izvēlas papildu medicīnas pakalpojumu, viņam var to piedāvāt par papildu samaksu.
V. Jaksons sacīja, ka gan slimokases izveidē, gan jaunajos veselības aprūpes finansēšanas noteikumos ir ielikts pamats tādai veselības aprūpes finansēšanas sistēmai, lai būtu ieinteresētība strādāt ekonomiski un kvalitatīvi. Ja nebūs medicīnas pakalpojumu kvalitātes, pacients neies uz konkrēto slimnīcu un pie konkrētā ārsta un nauda šajā gadījumā «nesekos» pacientam. Ir ielikts pamats arī tam, lai ārstniecības iestāde un mediķi varētu gan pelnīt, gan ekonomēt naudu.
No šā gada ir noteikta vienreizēja samaksa par slimnieka ārstēšanos stacionārā: iestāšanās maksa 5 lati, par katru stacionārā pavadīto dienu, sākot no otrās dienas, 1,5 lati. Tajā pašā laikā tiek ierobežoti līdz 115 latiem «griesti» vienai slimnīcā uzturēšanās reizei. Slimnieks var uzturēties slimnīcā arī ilgāk, bet vairāk par 115 latiem jāmaksā nebūs. Tāpat arī nosakot gada limitu 80 latu apjomā, neatkarīgi no slimnīcā uzturēšanās reižu skaita vairāk jāmaksā nebūs. Šādā veidā tiek iedibināts solidaritātes princips starp slimniekiem. Ja nebūtu noteikti «griesti», tas, kas slimo ilgstoši, nespētu segt pacienta iemaksu.
