Es atbalstu Ē. Saulītes aicinājumu «Glābsim ceļmalā augošos bērzus», kas «Ziņās» publicēts pērnā gada 30. decembrī.
Es atbalstu Ē. Saulītes aicinājumu «Glābsim ceļmalā augošos bērzus», kas «Ziņās» publicēts pērnā gada 30. decembrī. Bērzi gar ceļu stādīti vēl Kārļa Ulmaņa laikā. Viņš rosināja ceļmalas apstādīt ar kokiem, viņš bija lauku cilvēks. Un tā 1935. gadā ceļu darbinieki atveda mazus bērziņus, ko stādīt. Es pats tajā gadā dzīvoju Platkāju divstāvu mūra mājā pašā Elejas šosejas malā. Bijām desmit ģimenes Ruļļi, Kliedari, Rutki un vēl citi , un visi, gan lieli, gan mazi, ar prieku bez atlīdzības stādījām šos mazos kociņus. Netālu dzīvojošie «Vīšmaņu» cilvēki arī piedalījās šajā vērtīgajā darbā. Kociņus aizmirsa arī pēc stādīšanas ar spaiņiem tika nests ūdens to laistīšanai.
Tagad, pēc 60 gadiem, nāk cilvēks, kam šie bērzi vairs nepatīk. Pat «sliktajos krievu laikos» tie nevienu netraucēja. Man prātā nāk doma vai tikai ar šiem bērziem kāds negrib taisīt biznesu? Pārvērtīs malkā un pārdos. Kokus, par kuriem latviešu zēni pat Kurzemes katlā kaujās iedami dziedāja: «Paliec sveika, baltā bērzu birze…»
Ejiet mežā un trakojiet tur, atstājiet mierā šos ceļmalas kokus!
Roberts Rogaļskis, Elejas šosejmalas bērzu stādītājs
