Bija Trešo Ziemassvētku rīts. Pa virtuves logu skatījos pagalmā. Redzēju lielu suni, kas lodāja ap atkritumu tvertnēm.
Bija Trešo Ziemassvētku rīts. Pa virtuves logu skatījos pagalmā. Redzēju lielu suni, kas lodāja ap atkritumu tvertnēm. Bet tur bija arī divi pirmsskolas vecuma bērni. Viens no viņiem bija iekāpis atkritumu tvertnē, bet lielākais mēģināja kaut ko izvilkt no tās, tāpat stāvot. Viņš ēda pats un deva arī sunim. Abi izskatījās bezgala laimīgi.
Dievs dod iespēju cilvēkiem palīdzēt nelaimē nonākušajiem un par to svētī, bet Dieva sods ir smags, ja cilvēki var, bet apzināti nepalīdz. To šoreiz es attiecinu uz mūsu deputātiem un varasvīriem.
Viņi no mūsu vidus tika ievēlēti ar ticību, cerību, arī ar mīlestību, bet pretī esam saņēmuši trulu vienaldzību, nekaunību un melus. Daudzi deputāti ir aizmirsuši savus pienākumus pret tiem, kas viņus ievēlēja un uztur. Likums par pensijām un citām sociālajām garantijām, ko deputāti pieprasīja sev un, izmantojot savu varu, aizklātā balsošanā arī pieņēma, apliecina, ka Saeima apzināti pieņem likumus, kas atbalsta tikai deputātu un bagāto biznesmeņu labklājību uz pārējo ļaužu rēķina, padarot nabadzīgos par ubagiem.
Liekas, Dievs no šiem cilvēkiem ir novērsies, atstājot viņus alkatības un cietsirdības varā, un tas agri vai vēlu vērsīsies pret viņiem pašiem.
Deputātu kungi, tā ir smaga grēku nasta, ko jūs esat uzņēmušies! Tā spiedīs jūs, un pat ar visiem saviem labumiem jūs nespēsiet priecāties no sirds, kā to darīja puisītis, atkritumu tvertnē atradis kaut ko ēdamu.
