Pirmdien notika otrā RAF kreditoru sapulce. Tajā atkārtoti uzklausīja uzņēmuma administratora Anda Raudiņa darba pārskatu un kreditori to atkārtoti neapstiprināja.
Pirmdien notika otrā RAF kreditoru sapulce. Tajā atkārtoti uzklausīja uzņēmuma administratora Anda Raudiņa darba pārskatu un kreditori to atkārtoti neapstiprināja.
Bankrots oficiāli nav apstiprināts
Tā kā iepriekšējās sapulces balsojumu par uzņēmuma maksātnespējas procesa tālāko risinājumu (bankrotu) tiesa atzina par juridiski nepareizu (balsošanā nedrīkstēja piedalīties nodrošinātais kreditors «Parex» bankas personā), šajā reizē kreditori atkārtoti balsoja arī par šo jautājumu. Kā jau to varēja gaidīt, pārsvaru ņēma kreditori, kas, par spīti A.Raudiņa nostājai, balsoja pret RAF bankrotu. Tomēr, neraugoties uz sapulces balsojumu, administrators ir tiesīgs griezties tiesā, lai tā apstiprinātu maksātnespējīgā uzņēmuma bankrotu.
Nauda strādājošo atlaišanai saņemta operatīvi
Lai gan RAF oficiāli par bankrotējušu vēl nav atzīta, faktiski uzņēmumā notiek tieši ar šo procesu saistītas darbības. Ar Privatizācijas aģentūras atbalstu uzņēmumam iedalīti 960 tūkstoši latu, lai segtu strādājošo darba algas parādus, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, izmaksātu pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, kā arī par deviņiem mēnešiem nomaksātu sociālo nodokli. Šobrīd sociālā nodokļa maksājumi par strādājošajiem jau ir izdarīti. Latvijā, liekas, nav līdzīga gadījuma, kad līdzekļu piešķiršana un norēķināšanās ar maksātnespējīga uzņēmuma strādājošajiem notiktu tik operatīvi. Kā bezprecedentu to raksturoja arī RAF arodkomitejas un kreditoru komitejas priekšsēdētājs vienā personā Viktors Kausiņš. Līdzekļi paredzēti 661 strādājošā atlaišanai. No tiem šobrīd vēl nav atbrīvoti 100 110 cilvēku. Administratora štatā nodarbināti 130 cilvēku. Taču arī to skaitu par 15 20 vienībām domāts samazināt.
Kā turpmāk uzturēt RAF – nav zināms
Administrators, kreditoru rīcību raksturodams kā mākslīgu maksātnespējas vilkšanu garumā, aicināja padomāt par to, kur ņemt naudu rūpnīcas uzturēšanai. Mēnesī šim nolūkam vajadzīgi aptuveni 30 tūkstoši latu. Nopietni ķerties pie iekārtu izpārdošanas rūpnīca nevar atļauties, jo vēlams saglabāt tās iespējas atsākt ražošanu. Savukārt ieņēmumi, piemēram, par mēbeļu realizāciju salīdzinājumā ar vajadzībām ir pārlieku niecīgi. Tādējādi jautājums palika bez atbildes.
Sapulcē RAF administrators nodeva rakstiskas atbildes uz rakstiski iesniegtajiem kreditoru jautājumiem. Bet par to informēsim turpmāk, jo ar atbildēm kreditori iepazīsies individuāli. Nākamreiz kreditori pulcēsies 19. janvārī. Sapulces darba kārtībā iekļauts viens jautājums neuzticības izteikšana administratoram.
Kreditoru sapulces uzdevumā Zavolžjes rūpnīcas interešu pārstāvis Sergejs Agafonovs Zemgales apgabaltiesā iesniedzis iepriekšējās kreditoru sapulces lēmumu par to, ka «Parex» banka, kam Finansu ministrija nodevusi «Bankas Baltija» izsniegtā G-24 kredīta apkalpošanu, nav uzskatāma par nodrošināto kreditoru. No šā jautājuma risinājuma atkarīgas arī citas RAF problēmas. «Detroit Group» joprojām interesējoties par RAF kā vienu veselu veidojumu. Tiek arī apgalvots, ka līdzekļu ražotnes pirkšanai «Detroit Group» rīcībā ir pietiekami. Taču pagaidām nav zināmas tālākās ar RAF saistītās norises.
Kā viena nelaime beidzas, nākamā – sākas
Savukārt no darba atlaistajiem cilvēkiem, kam nav valsts valodas zināšanas apliecinoša dokumenta, sākas jaunas grūtības. Proti, lai gan ir maksāts sociālais nodoklis, valodas nezināšanas dēļ viņi netiek uzņemti pat Nodarbinātības dienesta uzskaitē.
Likums paliek likums, taču pēc šā konkrētā gadījuma nākas secināt, ka, pieņemot grozījumus, likumdevēji nav apsvēruši visus par un pret. Praktiskajā lietojumā šīs izmaiņas nozīmē tikai vienu cilvēku diskrimināciju, tā savu viedokli pauda arodkomitejas priekšsēdētājs.
Lai palīdzētu cilvēkiem bez valodas zināšanām, V.Kausiņš domā savākt šo cilvēku parakstus zem pilsētas domei, valdībai, Saeimai un citām institūcijām adresētām vēstulēm.
Nevaru galvot, ka tādā veidā jautājums tiks atrisināts, taču mēģināšu. Kā cilvēki, kas vairāk nekā gadu nesaņēma algas un kam nepietika līdzekļu elementārai iztikšanai, varēja atlicināt naudu valsts valodas apgūšanai? Lai cilvēki mazāk ciestu, loģiski būtu tos ņemt uzskaitē Nodarbinātības dienestā. Savukārt bezdarbnieka pabalstu viņiem maksā tikai tad, kad iegūts valodas zināšanas apliecinošs dokuments, «Ziņām» teica V.Kausiņš.
