«Annai Blūmai» tā sauc grāmatu, kas apgādā «Enigma» iznākusi pirms Ziemassvētkiem.
«Annai Blūmai» tā sauc grāmatu, kas apgādā «Enigma» iznākusi pirms Ziemassvētkiem. Tā apkopo «četru burvīgu miroņu» Hansa Arpa, Hugo Balla, Riharda Hīlzenbeka, Kurta Švitera jeb vācu dadaistu dzejoļu latviskojumus.
Anna Blūma ir Kurta Švitera izdomāta fantāziju sieviete. Klāva Elsberga 1997. gada prēmija atdzejā piešķirta «Annas Blūmas» atdzejotājai Janai Vērdiņai.
Klāva Elsberga prēmija tiek piešķirta jau desmit gadu, bet kopš 1993. gada izpaužas kā dzejas un atdzejas manuskriptu konkursā uzvarējušā autora grāmatas izdevums. Līdz šim jau ir iznākuši dzejoļu krājumi: Linarda Zolneroviča «Zius» (1994), Annas Auziņas «Atšķirtie dārzi» (1995), Kristīnes Sadovskas «Jukusi saulespuķe» (1996). Taču 1997. gadā pirmoreiz konkursā godalgots ir atdzejas manuskripts Janas Vērdiņas vācu dadaistu tulkojumi.
Dadaisms ir virziens tēlotājmākslā, teātrī un literatūrā, kas radies Pirmā pasaules kara laikā kā reakcija uz kara bezjēdzību. Pēc leģendas vārds «dada» ir atrasts vārdnīcā, tā nozīmi manifestā mēģinājis izskaidrot Tristans Carā: «Kādā nēģeru cilts krū valodā tas nozīmē svētās govs asti, tā sauc māti dažos Itālijas novados, tas var apzīmēt arī bērnu rotaļu zirdziņu, tas ir divkāršs apstiprinājums krievu un rumāņu valodā. Tas var būt arī nesakarīgu zīdaiņa šļupstu apzīmējums. Katrā ziņā kaut kas bezjēdzīgs, kas no šā brīža kļuva par visa virziena veiksmīgu apzīmējumu.»
Dada patiesībā ir viss un nekas. «Dada ir pasaules dvēsele, dada ir sezonas nagla, dada ir pasaules labākās liliju ziepes.» (Hugo Balls) Dadaisti radīja antimākslu, sajaucot un rotaļājoties ar vārdiem, skaņām, lietām, priekšstatiem un aizspriedumiem, krāsām un smaržām, viņi ilustrēja kara plosītās pasaules bezjēdzību, radīja virkni jaunu principu, ko vēlāk izmantoja sirreālisms un kas vēl tagad darbojas postmodernajā kultūrā.
Dadaisma grupas darbojās Cīrihē, Berlīnē, Parīzē un citur, ar dadaismu bijuši saistīti arī Pols Eliāss, Andrē Bretons, Tristans Carā, Luijs Aragons un daudzi citi. Daži no viņiem vēlāk pievērsās sirreālismam.
Latvijā līdz šim ir bijis visai maz iespēju iepazīties un uzzināt kaut ko par šo savdabīgo virzienu. «Baltos plankumus» tagad palīdzēs aizpildīt vācu dadaistu izlase «Annai Blūmai», kas ir patiesi jauka, jo ļauj pasmaidīt un parotaļāties vārdu bezjēdzīgajā pasaulē.
