Dažām komercbankām šogad varētu atņemt licences.
Dažām komercbankām šogad varētu atņemt licences
Šā gada vidū dažām Latvijas komercbankām, iespējams, atņems licences banku operāciju veikšanai, jo tām nebūs pietiekama kapitāla. Tā trešdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidenta vietnieks Ilmārs Rimšēvičs. Viņš prognozēja, ka šis gads būs «komercbanku konsolidācijas gads, kad pirmām kārtām, sajūtot gan konkurenci ar Igaunijas bankām, gan ar kaimiņu valsts Krievijas bankām, komercbankas būs spiestas pārskatīt savu izdevumu lielumu un mērķtiecīgāk izlietot savus resursus šīs konkurences cīņā». «Kredītiestāžu likums» paredz, ka no 1998. gada 1. aprīļa līdz 1999. gada 31. decembrim reģistrēto komercbanku apmaksātajam pamatkapitālam jābūt ne mazākam par diviem miljoniem latu. Pēc LB informācijas, šobrīd deviņām no 32 Latvijas komercbankām apmaksātais pamatkapitāls ir mazāks nekā divi miljoni latu.
Dolāra kursa celšanās neietekmē lata stabilitāti
ASV dolāra kursa celšanās nevar ietekmēt lata stabilitāti, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše. ASV dolāra kurss attiecībā pret latu trešdienai noteikts 0,600 latu par dolāru. 6. janvārī tas bija 0,595 lati par dolāru. ASV dolāra kurss novembrī bija vidēji 0,581 lats, bet oktobrī 0,584 lati. Repše teica, ka lats atrodas pa vidu starp Vācijas marku un ASV dolāru, «kā arī tam bija jābūt, un tas ir tas iemesls, kāpēc mēs latu esam piesaistījuši nevis kādai atsevišķai valūtai, bet valūtu grozam. Lata stabilitāte pret šo piecu galveno valūtu grozu ir palikusi nemainīga, un tāda viņa arī būs nākotnē». Viņš norādīja, ka ASV dolāra kursa celšanās Latvijā ir saistāma ar tā vispārēju nostiprināšanos pasaulē un ar Āzijas valūtu, tajā skaitā ar Japānas jenas, vērtības krišanos. «Patlaban tā ir objektīva realitāte, bet nākotnē var arī mainīties un šobrīd jau daži analītiķi runā par biznesa attīstības cikliem, kuriem šīs valūtas periodiski iziet cauri, un ir skaidrs, ka šobrīd dolārs ir vai nu pašā sava cikla augšpusē, vai arī tuvu tai, savukārt Japānas jena šobrīd droši vien ir sava cikla minimumā,» klāstīja Repše. Viņš pieļāva, ka situācija nākotnē varētu mainīties.
«Balzama» akcijas publiski varētu piedāvāt februārī
A/s «Latvijas balzams» (LB) akcijas publiski par privatizācijas sertifikātiem varētu piedāvāt februārī. Tā trešdien žurnālistiem prognozēja Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis. Publiski par privatizācijas sertifikātiem piedāvās 20% LB akciju. Vienas LB akcijas minimālā pārdošanas cena noteikta 1,38 lati. Savukārt 10. janvārī paredzēta 25% LB akciju izsole. Vēlmi piedalīties LB privatizācijā izteikusi
a/s «Ave Lat Grupa», kas uzņēmuma privatizācijā plāno piedalīties kopīgi ar a/s «Jaunpagasts». Pēc neoficiālas informācijas, LB akciju paketes izsolē piedalīsies arī a/s «Ventbunkers». Akciju paketi jeb 25% LB akciju pārdos par naudu kā vienu nedalāmu akciju paketi investoram, kuram uzņēmuma attīstībā būs jāiegulda vēl aptuveni 500 tūkstoši latu. Piesakoties uz akciju paketes privatizāciju, potenciālajam investoram bija jāiemaksā drošības nauda 1,5 miljonu latu apjomā. 19,5% LB akciju paredzēts pārdot uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem par privatizācijas sertifikātiem, 19,914% uzņēmuma vadībai, kura varēs izvēlēties maksāšanas līdzekļus un to proporcijas, bet 10% LB akciju paredzēti a/s «Latvijas Krājbanka» rehabilitācijas programmai. Savukārt 0,5% LB akciju plānoti privatizācijas rezervei, vēl 5% LB akciju paredzēts novirzīt Valsts sociālās apdrošināšanas fondam, bet 0,086% LB akciju ir valdes rezervei. LB ir Latvijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs. Tā pamatkapitāls ir 5 796 900 latu, kas sadalās tikpat daudz akcijās viena lata nominālvērtībā. LB prognozētā peļņa 1997. gadā ir aptuveni 2 miljoni latu. 1996. gadā uzņēmums nopelnīja 2,3 miljonus latu.
