Ziemassvētki jau pagājuši un varētu jau arī vairs nepieminēt to, kas svētkos bijis nepatīkams, bet negribētos, ka nelāgais pēc gada atkārtotos.
Ziemassvētki jau pagājuši un varētu jau arī vairs nepieminēt to, kas svētkos bijis nepatīkams, bet negribētos, ka nelāgais pēc gada atkārtotos. Pārdomu tematu varētu nosaukt tā dāvanas un negodīgs bizness.
Pēc pasākuma, bērniem nogaršojot Ziemassvētku vecīša dāvāto (lasi: vecāku pašu vai darbavietas pirkto) konfekšu tūtas saturu, atklājām, ka šokolāde ar riekstiem «Rigonda» ir tāda balta un negaršīga. Paskatījos uz iesaiņojumu. Kā tad realizācijas termiņš jau sen beidzies. Bērnam, protams, sacīju, ka Ziemassvētku vecītis laikam ļoti pasteidzies ar dāvanu iegādi un tūta būs ilgi maisa dibenā gulējusi, bet klusībā dusmojos uz uzņēmēju, kas svētku paciņās bērniem ielicis vecu, laikus nerealizētu preci, kurai patiesībā veikalā būtu vieta atsevišķā plauktā ar norādi «Nocenots». Man šogad laikam īpaši nelaimējās, jo arī Rīgas tirgū uz svētkiem pirktās daudz reklamētās Lietuvā ražotās šokolādītes ar riekstu pildījumu bija aizdomīgi «izbalējušas». Tirgotājs bija pamanījies izdzēst no iesaiņojuma realizācijas termiņu.
Prātā nāk padomju gadi, kad šokolādes saldumus bez «sociālās pazīšanās» vai līdz ģībonim rindā stāvēšanas dabūt nevarēja. Kad pirms svētkiem veikalos šis tas parādījās, cilvēki pirka, pēc realizācijas termiņa nejautādami, ka tik vispār nepaliek tukšā. Nereti gadījās, ka konfektes bija ar noliktavas piegaršu vai pat nepārkožamas tik ilgi tās bija pietaupītas.
Tagad ir citi laiki. Šokolādes plašā sortimentā piedāvā vai katrā pārtikas veikalā, un neapšaubāmi, ja piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, arvien kaut kas var palikt vecs.
Es neesmu sajūsmā par pēdējā laikā populāro rīcību kā īpašu dāvanu pasniegt to, kas pašam jāmet ārā. Mēdz gadīties, ka apdāvinātajam pat par nekur nederīgām lietām pateicībā zemu jāklanās un jājūtas aplaimotam, jo dāvinātam zirgam taču zobos neskatās. (Tā gan būtu jau cita saruna par dāvināšanu.) Taču vēl jo vairāk nepatīkami, ja kāds tev svētkos vecu mantu paklusām iesmērē par labas cenu, un te nu vairs tas teiciens par zirga zobiem neder.
Ziemassvētki visiem tirgotājiem ir īsts pļaujas laiks, un ieņēmumu netrūkst arī no godīgiem darījumiem. Diemžēl dažam labam rodas vēlēšanās pirmssvētku iepirkšanās burzmā izdevīgi tikt vaļā no nocenojamām precēm. Līdz tādiem sīkumiem kā bērna vilšanās, saņemot vecu, negaršīgu šokolādi, tāds biznesmenis droši vien pat neaizdomājas.
