Par akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» pērngada veikumu «Ziņām» stāsta un par šāgada iecerēm domās dalās uzņēmuma ģenerāldirektors Andris Brizgo un ekonomists Kārlis Smilga.
Par akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» pērngada veikumu «Ziņām» stāsta un par šāgada iecerēm domās dalās uzņēmuma ģenerāldirektors Andris Brizgo un ekonomists Kārlis Smilga.
Sava vieta – atrasta
«Jelgavas maiznieks» savu vietu tirgus apstākļos ir atradis un mūsu pilsētā tūlīt aiz cukurfabrikas ir otrais lielākais nodokļu maksātājs. Pērn te saražots 4700 tonnu maizes un tās izstrādājumu. 188 tonnas šā daudzuma veido gandrīz 70 dažādu veidu konditorejas mīklas izstrādājumu. Maizes produkcijas klāstā ir aptuveni 30 dažāda veida izstrādājumu. Pērn sākta Grauzdiņu, Pārslu un Sešgraudu maizes, 1,8 kilogramus smagu rudzu maizes klaipu ražošana.
Uzņēmumam pieder 70 procentu Jelgavas tirgus
Gandrīz 40 procentu produkcijas apjoma veido Austrumu jeb formas maize. Ārvalstu konsultanti to mūsu ražotājiem iesaka ar steigu noņemt no ražošanas kā laikam neatbilstošu, bet pieprasījums liecina par ko citu. Dienā pie patērētāja vidēji nonāk 13 15 tonnu «Jelgavas maiznieka» produkcijas. Uz Rīgu tiek aizvizinātas aptuveni trīs tonnas jeb 20 procentu. 70 procentu nonāk pie vietējiem patērētājiem. Galvenokārt tie ir pilsētas iedzīvotāji, jo laukos pamattoni nosaka kooperatīvā sabiedrība «Turība». Pārējie desmit izstrādājumu procenti nonāk pie Dobeles, Tukuma, Iecavas, arī Jūrmalas patērētājiem. Ar katru no vairāk nekā 200 klientu uzņēmumā tiek veikts individuāls darbs. Tomēr pamatā produkcijas piegādi 90 procentu apjomā veic paši ražotāji. Maizes izstrādājumu transportēšana gan ir samērā dārgs process, jo šī produkcija ir lēta un aizņem daudz vietas.
«Jelgavas maizniekam» ir savi tirdzniecības punkti. Jelgavā tādu ir 16, tanī skaitā divos nopērkama nekondīcijas maize. Rīgas tirgos atrodas četras tirdzniecības vietas, viena Vircavas pagastā, bet viena ir pārvietojama. Izdevīga vieta ir tirgus. Zīmīgi, ka šeit pieprasījuma apjoms prognozējams atkarībā no nedēļas dienas. Patēriņš ir atkarīgs arī no gadalaika. Vislielākais tas ir otrajā ceturksnī, bet līdz ar ražas laika iestāšanos samazinās. Nākas pārliecināties arī par klasisko atzinumu, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, maizes patēriņš samazinās.
Apjoma samazināšanās loģiska
Salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem produkcijas realizācijas apjoms samazinājies gandrīz uz pusi. To ietekmējusi arī armijas aiziešana un fakts, ka Iekšlietu ministrijas struktūras (cietumi) paši sākuši cept maizi. Savukārt «Jelgavas maiznieka» apgrozījums audzis no 1,2 miljoniem latu 1994. gadā līdz 1,8 miljoniem pagājušajā gadā. Par nepilniem 30 tūkstošiem latu šajā posmā palielinājies arī valstij nomaksāto nodokļu apjoms. Pērn budžetā nonākuši Ls 385000.
Uzlabo tehnoloģiju
«Jelgavas maiznieka» produkcijas īpatsvars Latvijas maizes cepēju vidū pārsniedz četru procentu robežu. Salīdzinājumā ar attālākiem uzņēmumiem jelgavniekiem traucē nelielais attālums no galvaspilsētas. Taču kopumā realizācijas apjoms ļauj iegādāties jaunas iekārtas un pievērsties ražošanas līmeņa uzlabošanai uzņēmumā. Pērn «Jelgavas maizniekā» uzstādīta Slovēnijas firmas «Gostol-Gopan» baltmaizes cepšanas līnija. Kopā ar papildiekārtām tā izmaksājusi 350 tūkstošus vācu marku. Pirms tam iegādātas itāļu firmas «Zuchelli» krāsnis, kas ražošanas procesu padara ekonomiskāku. Kopumā uzņēmumā iekārtas atjaunotas 70 procentu apmērā. Kā sertificētai ražotnei un lielveikalu sadarbības partnerei pienākas, nopirktas ērtas plastmasas taras kastes, uz kurām fiksēts arī firmas logotips.
Šogad domāts atjaunot novecojušo automašīnu parku. Noslēgts līzings par sešu «Mercedes» maizes autofurgonu iegādi. Pirmie divi Jelgavas ielās, iespējams, izbrauks jau aprīlī.
«Jelgavas maiznieks» nopietni sadarbojas ar auditorfirmu «Coopers
