Latvijā pērn palielinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām, liecina vakar preses konferencē izplatītie Nacionālā vides veselības centra dati.
Slimo ar infekcijas slimībām
Latvijā pērn palielinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām, liecina vakar preses konferencē izplatītie Nacionālā vides veselības centra dati.
Salīdzinājumā ar 1996. gada pirmajiem 11 mēnešiem pērn par 17 procentiem palielinājusies saslimstība ar zarnu infekcijas slimībām, bet par 8 procentiem ar tuberkulozi.
Palielinājusies saslimstība ar garo klepu, seksuāli transmisīvajām slimībām bērniem ar sifilisu un gonoreju slimo bērnu skaits palielinājies pat trīs reizes: no 68 slimajiem bērniem 1996. gadā līdz 299 pērn. Palielinājusies arī saslimstība ar C hepatītu, ērču encefalītu un Laima slimību.
Ilgu laiku valstī nav reģistrēts izsitumu tīfa, vietējās izcelsmes malārijas, jaundzimušo stingumkrampju saslimstība. Nav reģistrēts vēdertīfs, trakumsērga, līdz atsevišķiem gadījumiem samazināta saslimstība ar masalām. Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Signe Vēliņa vakar preses konferencē pavēstīja, ka palielinājies pret difteriju vakcinēto skaits no 55 līdz 60,4 procentiem pieaugušo. Izdevies apturēt 1995. gadā sākušos difterijas epidēmiju, diemžēl nav izdevies to likvidēt.
Sodīs Liepājas ārstu
Valsts veselības ministrs Viktors Jaksons teica, ka Liepājas prettuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts Andris Kristons tiks sodīts.
Kaut kādu sodu viņš saņems, jo nepārprotami ir veikti likumpārkāpumi, ceturtdien žurnālistiem teica ministrs.
Jaksons apstiprināja, ka Kristons ir pārkāpis ārstniecības un epidemioloģiskās drošības likuma normas.
Andris Kristons nodeva publicēšanai to tuberkulozes slimnieku vārdus, kas izvairās no ārstēšanas. Uzvārdus 6. un 7. janvārī publicēja laikraksti «Rīta Ekspresis», «Kurzemes Vārds», «Kursas Laiks» un «Kurzemes Ekspresis».
Pērn atklāts vairāk noziegumu
Latvijā pērn reģistrēti 36 865 noziegumi, vakar preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis. Salīdzinājumā ar 1996. gadu reģistrēts par 1340 noziegumiem vairāk.
Par ļoti lielu panākumu Lieljuksis uzskata atklāto noziegumu skaitu, kas esot lielākais pēdējo septiņu gadu laikā. Pērn policija atklājusi 18940 noziegumu, kā arī vēl 5932 noziegumus, kas izdarīti iepriekšējos gados. Pie kriminālatbildības saukti 17494 cilvēki. Ļoti daudz noziegumu izdarot jaunieši vecumā no 17 līdz 23 gadiem.
Pērn salīdzinājumā ar aizpērno, bijis vairāk slepkavību un smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumu. Kopumā smagie noziegumi reģistrēti mazāk nekā 1996. gadā, un tas esot tādēļ, ka pērn reģistrēts par 202 laupīšanām mazāk. Samazinājušās arī automašīnu zādzības, bet audzis zādzību skaits no automašīnām un tirdzniecības iestādēm. Arī šaujamieroči noziegumos izmantoti mazāk nekā aizpērnajā gadā. Kaut arī pērn atsavināti vairāki desmiti kilogramu sprāgstvielu, spridzināšanas gadījumu bijis par četriem vairāk, sūrojās kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis.
Latvijas neatkarības atzīšanai «de iure» – 77. gadskārta
Latvijas diplomātija janvāra beigās gatavojas atzīmēt 77. gadadienu, kopš «de iure» tika atzīta Latvijas neatkarība.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs pastāstīja, ka 26. janvārī ārlietu ministrs Valdis Birkavs iepazīstinās ar ministrijas izveidoto diplomātijas rokasgrāmatu, kurā pirmo reizi apkopota informācija par ārlietu dienesta vēsturi un tagadni, aprakstīta ministrijas darba specifika. Grāmatas tirāža ir 3000 eksemplāru, tā domāta valsts pārvaldes darbiniekiem.
26. janvāra pēcpusdienā notiks piemiņas brīdis Meža kapos, pēc tam ārlietu ministrs uzstāsies ar lekciju Latvijas Universitātes gadskārtējā akadēmiskajā konferencē.
1921.gada 26. janvārī Latviju un Igauniju atzina Sabiedroto augstā padome Anglija, Francija, Itālija un Japāna.
Saeimā debatēs par integrāciju ES
Martā Saeimā iespējamas ārpolitiskās debates par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES).
Piektdien Valsts prezidents Guntis Ulmanis vienojās ar Saeimas Ārlietu komisiju par debašu nepieciešamību.
Pēc deputātu un Ulmaņa domām, debates parlamentā veicinās sabiedrības informētību par ES.
Arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka sabiedrībai vajadzīga plašāka informācija par ES. Viņaprāt, iedzīvotājiem jāsaprot, ka «mums vajadzīga nevis Eiropas Savienība, bet kārtība, kas ir Eiropas Savienībā».
