Nolikums publicēts saīsināts.
Nolikums publicēts saīsināts
Valsts subsīdijas paredzētas šādiem nolūkiem:
augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai uzlabošanai;
lauksaimniecības ražošanas attīstībai un tehniskai modernizācijai;
ciltsdarba attīstībai;
sēklkopības attīstībai;
augstas kvalitātes produkcijas ražošanai un glabāšanai;
netradicionālo nozaru attīstībai un lauku vides sakārtošanai;
kredītu garantijas fondam;
privātu meža platību mākslīgai atjaunošanai un lauksaimniecībā neizmantojamu zemju apmežošanai;
zivsaimniecībai;
negadījumu seku likvidēšanai.
Subsīdijas var saņemt:
fiziskas un juridiskas personas (2. nolikumā, 6. nolikuma 3.2. punktā un 8. nolikumā – tikai juridiskas personas), kas:
reģistrētas kā nodokļu maksātāji;
veic grāmatvedības uzskaiti;
subsīdiju pieprasīšanas brīdī nav nodokļu parādnieki;
sniedz lauksaimniecības departamenta un valsts statistikas komitejas pieprasīto informāciju;
kopj meliorācijas sistēmas.
Negatīva darba vērtējuma gadījumā lauksaimniecības departaments samazina vai atsaka subsīdiju piešķiršanu.
Apzināti sniedzot neprecīzu vai maldinošu informāciju, pretendents zaudē tiesības saņemt subsīdijas vismaz trīs gadus.
Valsts subsīdiju izlietošanas kārtības nolikumi
Nr.1 Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana
1. Lauku organizācijas projektu izstrāde saimniecībām.
1.1. Strādā pēc sastādītajiem lauku organizācijas projektiem.
1.2. Saimniecības zeme reģistrēta valsts Zemes kadastra reģistrā.
1.3. Zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.
1.4. Īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk par 10 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes, specializētās augļu un dārzeņu saimniecībās – vismaz trīs ha.
Saimniecības Jelgavas rajonā apmaksā vismaz 30 procentu lauku organizācijas projekta izstrādes.
Priekšrocības lauku organizācijas projektu sastādīšanā ir:
zemes pārraudzības bāzes saimniecību sarakstā esošajām zemnieku saimniecībām;
saimniecībām, kuras ir valsts statistikas vai Latvijas konsultāciju centra apsekojamo saimniecību sarakstos regulārai ziņu sniegšanai par ražošanas rādītājiem.
Lauku organizācijas projektu izstrādā saimniecībām, kuras iesniegušas pieteikumu un tas ir akceptēts. Projekta sastāvā ietverams:
zemes lietošanas veidu plāns un augsnes raksturojums;
augšņu agroķīmiskās īpašības un agroķīmiskā karte;
kultūraugu mēslošanas plāns pirmajam projekta apgūšanas gadam.
2. Meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošana.
Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības uzņēmumi, zemnieku saimniecības, meliorācijas kooperatīvās sabiedrības, kā arī vairāki zemes lietotāji vai īpašnieki apvienojoties (turpmāk tekstā – «saimniecības»):
kurām zeme piešķirta īpašumā ar pagasta padomes (zemes komisijas) lēmumu;
kuras Jelgavas rajonā apmaksā 30 procentus no meliorācijas sistēmu sakārtošanas izdevumiem;
kuras vismaz 30 procentu apmērā apmaksā celmu kaudžu izlīdzināšanu;
kam zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;
kuru īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk par 10 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes, augļu un dārzeņu saimniecībām – vismaz trīs ha;
kurām platībās, kas necieš no pārmērīga mitruma, kultūraugu raža ir augstāka par vidējām pagastā;
kuras kopj meliorācijas sistēmas.
Prioritāte subsīdiju saņemšanā ir saimniecībām:
kuras pasākuma realizēšanā iegulda lielāku daļu sava vai aizņemtā kapitāla (% attiecības);
kurās meliorācijas sistēmu sakārtošana skar vairākas saimniecības (koplietošanas meliorācijas sistēmas);
kuras, realizējot pasākumu, iegūst lielāku meliorēto platību ar atjaunotu nosusināšanas sistēmas darbību;
kurām ir izstrādāts lauku organizācijas projekts.
3. Skābo augšņu kaļķošana.
Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieku saimniecības:
kam zeme piešķirta īpašumā ar pagasta padomes (zemes komisijas) lēmumu vai zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;
kurās veikta augšņu agroķīmiska izpēte, kas apliecina kaļķošanas vajadzību;
kas Jelgavas rajonā skābo augšņu kaļķošanas darbus apmaksā vismaz 30 procentu apmērā;
kurām ir vismaz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes;
kurās kultūraugu ražas nav zemākas par vidējām pagastā.
Prioritāte subsīdiju saņemšanā ir saimniecībām:
kuras kaļķošanas darbos iegulda lielāku daļu sava vai aizņemtā kapitāla (% attiecība);
kurām ir izstrādāti lauku organizācijas projekti;
kurām ir uzsākta augu sekas ieviešana.
Saimniecības savu izdevumu daļu apmaksā līdz darbu sākšanai.
Informāciju sniedz:
par lauku organizācijas projektu izstrādi un skābo augšņu kaļķošanu – vecākā referente G.Garanča, tālrunis 3024965;
par meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanu – direktores vietnieks J.Tete-ris, tālrunis 3050287.
Nr. 2 Lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskai modernizācijai
Subsīdijas paredzētas šādiem pasākumiem:
2.1. Ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai, finansēšanas avots – pašu līdzekļi vai kredīts.
2.2. Zemes pirkšana, finansēšanas avots – kredīts.
2.3. Ražošanas nozīmes objektu būvniecība, finansēšanas avots – kredīts.
2.4. Augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšana, finansēšanas avots – kredīts.
2.5. Produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošana, finansēšanas avots – kredīts vai pašu līdzekļi.
Subsīdijas saņem juridiskas personas, kam 1997. gadā vismaz 60 procenti ieņēmumu bijuši no lauksaimniecības produkcijas ražošanas. Subsīdijas tiek aprēķinātas, ievērojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējo kadastrālo paraugvērtību pagastā, bet zemnieku saimniecībām – arī to īpašnieku vecumu. Mūsu rajonā tie ir 25 procenti, bet zemnieku saimniecību īpašniekiem vecumā līdz 35 gadiem – 30 procentu ar nosacījumu, ka jaunie īpašnieki ir pierakstīti un dzīvo attiecīgā saimniecībā vismaz divus pēdējos gadus (1996. un 1997. g.) un tiem ir lauksaimniecības izglītība vai arī viņi bijuši konkursa «Sējējs» uzvarētāji.
2.1. Pretendējot uz subsīdijām ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai, jāievēro šādi noteikumi:
jāpērk jauna tehnika vai tehnoloģija (nesubsidē produkcijas pārstrādes, meža tehnikas un vieglo automašīnu iegādi);
jāpērk tikai no reģistrētiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir to ražošana vai realizācija;
vai tiek nomāts ar izpirkumu no reģistrētiem uzņēmumiem;
iegādātās tehnikas vai tehnoloģiskās iekārtas vienas vienības vērtība nav mazāka par Ls 350.
2.2. Pretendējot uz subsīdijām zemes pirkšanai:
īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iepriekšējos trijos gados (1995.–1997.g.) bijušas apsaimniekotas;
nopirkta lauksaimniecībā izmantojamā zeme vismaz 5 ha platībā un pirkšanas rezultātā īpašumā ir no 20 līdz 300 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes;
nopirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības robežojas ar jau īpašumā esošo zemi;
īpašumā esošās un nopirktās zemes ir reģistrētas Zemesgrāmatā uz pircēja vārda. Zemes pirkšana netiek subsidēta, ja tās pircējs un pārdevējs ir pirmās pakāpes radinieki vai laulātie.
2.3. Pretendējot uz subsīdijām ražošanas nozīmes objektu būvniecībai, ir jāievēro šādi nosacījumi:
būvei ir izstrādāts būvprojekts, bet ārējās energoapgādes būvju būvniecības gadījumā ir noslēgts līgums ar «Latvenergo» par jaunu elektroietaišu pieslēgšanu elektrotīklos vai slodzes palielināšanu un ir samaksāta pieslēgšanas maksa. Subsīdijas tiek samaksātas pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
2.4. Pretendējot uz subsīdijām augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai, jāizpilda šādi nosacījumi:
jāpērk vismaz 10 piena vai gaļas šķirnes govis vai grūsnas teles, vai teles, kas nav jaunākas par vienu gadu;
jāpērk vismaz 10 remontcūciņas;
jābūt atbilstošām lopu mītnēm, aprīkojumam un barības bāzei to turēšanai vai arī zināšanām attiecīgajā nozarē.
2.5. Pretendējot uz subsīdijām produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, ir jāievēro šādi nosacījumi:
paredzēts ierīkot tikai intensīva tipa stādījumus ne mazāk kā vienā hektārā;
jābūt nodrošinājumam ar stādāmo materiālu.
Subsīdiju saņēmējam un lauksaimniecības departamentam par katru pasākumu ir jānoslēdz līgums.
Pieteikumi subsīdiju saņemšanai iesniedzami lauksaimniecības departamentā Jelgavā, Pasta ielā 37, 16. kabinetā, tālrunis 3022232.
Nr. 3 Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība ciltsdarba attīstībai
1. Govju ganāmpulka selekcijai.
Subsīdijas govkopībā ir tiesīgi saņemt govju īpašnieki, ja:
pārraudzību veic saskaņā ar LR pārraudzības noteikumiem govkopībā;
ganāmpulks ir tīrs no jebkādām lipīgām slimībām, pēdējos sešos mēnešos novietnē visi dzīvnieki uz leikozi ir seroloģiski negatīvi;
izmanto dabisko lecināšanu, tad izmantotie vaislinieki ir uzņemti Valsts ciltsgrāmatā;
pārraudzību veic darbinieks, kuram ir rajona lauksaimniecības departamenta izdota pārrauga atestācijas apliecība.
1.1. Govju individuālās ražības kontrolei – Ls 0,50 mēnesī par katru govi.
Jebkuram govju īpašniekam, kurš vēlas izkopt savu ganāmpulku, valsts subsidē:
izdevumus par olbaltumu, tauku satura un somatisko šūnu daudzuma noteikšanu katras pārraudzītās govs pienā;
pārraudzības datu apstrādi;
informācijas nosūtīšanu īpašniekam.
Laboratorijas, kas veic govju individuālās ražības kontroles analīzes, un lokālie ciltsdarba datu centri gada sākumā noslēdz līgumu ar SIA «Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs» par savu darbību. Šis centrs katru mēnesi nosūta informāciju govju īpašniekiem par pārraudzības rezultātiem.
Zemkopības ministrijas Finansu un budžeta departaments pārskaita naudu govju individuālās ražības kontroles laboratorijām, lokāliem ciltsdarba datu centriem.
1.2. Par govi, kas atbilst vaislas buļļu mātes un kandidātes prasībām:
elites kategorija – Ls 15 mēnesī;
1. kategorija – Ls 10 mēnesī;
buļļu mātes kandidāte – Ls 5 mēnesī.
Buļļu mātēs un to kandidātēs ieskaita govis, ja tās pēc ražības atbilst buļļu māšu un kandidāšu noteikumiem, ganāmpulkā govju skaits nav mazāks par 10, vidējais izslaukums pēc pārraudzības nav zemāks par 4700 kg.
1.3. par ‘Latvijas zilo’ govi – Ls 4 mēnesī.
1.4. Par specializētas gaļas šķirnes govi pēc atnešanās – Ls 50.
Īpašnieks var saņemt vienreizēju piemaksu pēc govs atnešanās.
1.5. Par audzēšanai realizētu grūsnu piena vai gaļas šķirnes telīti – Ls 150.
Pārdodot 12 mēnešus vecu negrūsnu gaļas šķirnes telīti, subsīdijas saņem, ja:
tā tiek pārdota audzēšanai citā ganāmpulkā;
par telīti izdots izcelšanos apliecinošs sertifikāts;
veterinārais speciālists par dzīvnieka veselības stāvokli ir izsniedzis veterināro apliecību un uz pirkšanas un pārdošanas akta ir izdarījis atzīmi par dzīvnieka grūsnību, un ir imunoģenētiskās laboratorijas slēdziens par izcelšanās atbilstību no tēva puses.
Lopkopības pārraugs pirkšanas un pārdošanas aktu un kopsavilkumu par šķirnei pārdotajām telītēm iesniedz lauksaimniecības departamentam.
1.6. Vaislas buļļu novērtēšana pēc meitu produktivitātes – Ls 30.
Tā ir vienreizēja piemaksa par katru pārbaudāmā buļļa meitu pēc 1. laktācijas noslēgšanās. Subsīdijas maksā pēc vaislas buļļu ciltsvērtības noteikšanas, ja:
ganāmpulkā veikta plānotā jaunbuļļu pārbaude;
pirmpienēm veikta imunoģenētiskā pārbaude;
pirmpienēm veikta eksterjera lineārā novērtēšana.
2. Cūkkopības nozares attīstībai.
2.1. Par pārraudzības datu apstrādi un dzīvnieku kvalitātes novērtēšanu – Ls 0,11 par katru dzīvnieku mēnesī.
Jebkuram cūku īpašniekam, kura selekcijas ganāmpulki atrodas pārraudzībā, valsts subsidē:
pārraudzības datu apstrādi;
cūku ganāmpulka datorizētu analīžu un prognozēšanas informatīvās sistēmas ieviešanu;
informācijas nosūtīšanu īpašniekam par pārraudzībā esošo ganāmpulku.
2.2. Par realizētajām šķirnes jauncūkām.
3. Šķirnes zirgu selekcijai:
3.1. Par vaislas ērzeli – Ls 16 mēnesī.
3.2. Par vaislas ķēvi – Ls 6 mēnesī.
Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes zirgu audzētavu un fermu īpašnieki par vaislas ērzeļiem, ķēvēm, jaunērzeļiem un sporta zirgiem, ja ganāmpulks ir brīvs no lipīgām slimībām.
Par sporta zirgu, kas izcīnījis tiesības piedalīties starptautiskās sacensībās, – Ls 30 mēnesī.
3.3. Par vaislas jaunērzeli, kas pārbaudīts pēc darbaspējām, – Ls 50 (vienreizēja piemaksa).
Latvijas Zirgaudzētāju biedrība reizi ceturksnī precizē subsidējamo zirgu sarakstu.
4. Aitu ganāmpulka selekcijai.
5. Vaislas materiāla iegādei ārzemēs.
Pretendējot uz subsīdiju saņemšanu, jāiesniedz pieteikums līdz šā gada 20. februārim rajona lauksaimniecības departamentā. Pieteikumā jānorāda iepērkamo dzīvnieku suga, šķirne, skaits, cena. Šķirnes dzīvnieku iegādei paredzēts subsidēt 50 procentus no dzīvnieka vērtības, bioproduktu un ciltsdarba aprīkojuma iegādei – 75 procentus no vērtības.
6. Vienota dzīvnieku un ganāmpulka reģistra izveidošanai.
7. Jaunlopu audzēšana gaļai.
Subsīdijas noteiktas par gaļai izaudzētiem ekstra un 1. klases jaunlopiem:
401 – 465 120 70 30
virs 465 130 95 45
Subsīdijas par ekstra un 1. klases jaunlopiem ir tiesīgi saņemt jaunlopu audzētāji, ja:
ganāmpulkā ir vismaz 100 dažāda vecuma jaunlopi nobarošanai;
realizējot jaunlopu, dzīvmasa nav mazāka par 401 kg ieskaites svarā;
jaunlopi kauti sertificētā pārstrādes uzņēmumā vai kautuvē, kas izsniedz noteiktas formas kvīti, ko īpašnieks iesniedz pārraugam.
Lopkopības pārraugs apkopo informāciju par savu zonu, sastāda aktu, saskaņo ar apkalpojošo veterināro speciālistu un iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam.
Sīkāka informācija – departamentā pa tālruni 3027438.
Nr. 4 Sēklkopības attīstībai
1. Valsts subsīdijas par sertificētas šķirnes sēklas realizāciju ir tiesīgi saņemt šķirnes sēklu audzētāji – fiziskas un juridiskas personas –, kas 1997. gada decembrī un 1998. gada 1. pusē realizē no izlases līdz 3. ataudzējuma sēklu (1998.g. 2. pusē – no izlases līdz 2. ataudzējuma), pākšaugiem – līdz 5. ataudzējuma sēklu.
Vasarāja graudaugiem 1. ceturksnī paredzētas subsīdijas līdz 2. ataudzējumam – Ls 26, 3. ataudzējuma – Ls 16 par tonnu šķirnes sēklas. Pieteikumi departamentā jāiesniedz līdz 1. aprīlim.
2. Par sēklaudzēšanas sējumos iesētu sertificētu šķirnes sēklu, ja 1997. un 1998. gadā realizēta sertificēta graudaugu šķirnes sēkla.
Nr. 5 Augstas kvalitātes produkcijas ražošanai un glabāšanai
Subsīdijas saņem:
visi alus miežu audzētāji, kam ir noslēgti līgumi un pārstrādes uzņēmumam piegādā ne mazāk par 30 t;
kartupeļu audzētāji, kas ir noslēguši līgumus ar kartupeļu pārstrādātājiem;
par proteīna kultūrām;
par graudu glabāšanu;
par dārzeņiem segtajās platībās.
Nr.6 Netradicionālo nozaru attīstībai un lauku vides sakārtošanai
Subsīdijas paredzētas:
1. Lauksaimniecības netradicionālo nozaru un alternatīvo nodarbošanās veidu attīstībai.
2. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšanai, ja ir piešķirts kāds no starptautiski atzītiem sertifikātiem.
Nr.8 Privātu mežu atjaunošanai un platību apmežošanai (saīsināts)
Subsīdijas maksā zemnieku saimniecībām par meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs un izcirsto meža platību mākslīgu atjaunošanu, kur cirte notikusi pirms zemes īpašuma tiesību atjaunošanas.
1 ha platības apmežošanai paredzēts:
stādot nesagatavotā augsnē n Ls 100;
stādot mehanizēti sagatavotā augsnē – Ls 150;
sējot priedi – Ls 75.
Pretendenti valsts subsīdiju saņemšanai līdz šā gada 15. februārim iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumu.
Sīkāka informācija lauksaimniecības departamentā vai pa tālruni 3024775.
