Tik agra ledus iešana kā šoziem Latvijas upēs vērojama vienreiz trijos četros gados, preses konferencē trešdien informēja Civilās aizsardzības centra direktora vietnieks Ilmārs Bruņinieks.
Tik agra ledus iešana kā šoziem Latvijas upēs vērojama vienreiz trijos četros gados, preses konferencē trešdien informēja Civilās aizsardzības centra direktora vietnieks Ilmārs Bruņinieks.
Taču agrā ledus iešana nenozīmē, ka gaidāmi lieli plūdi, jo šajā ziemā upes neesot pārāk aizsalušas. Līdz šim lielākais ledus sablīvējums un ūdens plūdi bijuši Gaujā Carnikavas apkārtnē. Tur 13.janvārī aplūduši aptuveni 50 privātie dārziņi un tajos uzceltās mājas. Taču jau tajā pašā vakarā pulksten 18 ūdens noplacis un ieplūdis Gaujas gultnē. Lielākie plūdi gaidāmi Daugavā, jo tur ledus sastrēgumu veidošanos veicina Pļaviņu hidroelektrostacijas dambis un lielās applūdinātās teritorijas. Pašlaik lielākie ledus sastrēgumi šajā upē novēroti lejpus Daugavpils un Jēkabpils. Šajās vietās ledus dēļ ūdens līmenis cēlies aptuveni par pusotru metru, stāstīja Hidrometeoroloģiskā centra pārstāve. Tomēr meteorologi šogad neparedzot lielus plūdus Daugavā.
Savukārt Ventā ledus jau esot izgājis, tādēļ plūdu nebūšot, ja neuznāks liels sals. Arī Ogrē jau izgājis gandrīz viss ledus. Ja trīs četras dienas pieturēšoties silts laiks, tad upe būšot brīva no ledus.
