Līdz cilvēktiesību aizskārumam nonākušos Smilšu ielas 26. un 28. nama piederības un apkures jautājumus vakar domē skaidroja Valsts cilvēktiesību biroja sūdzību daļas jurists Andris Putniņš.
Līdz cilvēktiesību aizskārumam nonākušos Smilšu ielas 26. un 28. nama piederības un apkures jautājumus vakar domē skaidroja Valsts cilvēktiesību biroja sūdzību daļas jurists Andris Putniņš.
«Ziņas» jau decembra sākumā rakstīja, ka Smilšu ielas 28. nams netiek apkurināts. Šī māja, tāpat kā līdzāsesošā 26., pēc valsts uzņēmuma «Zemgales piens» pārveidošanas akciju sabiedrībā un privatizēšanas netika, kā tas bija paredzēts, nodota pašvaldībai, bet palika «Zemgales piena» bilancē, taču ne īpašumā. Šis nenoteiktais stāvoklis tad arī radījis visas tālākās apsaimniekošanas neskaidrības.
Akciju sabiedrības «Zemgales piens» valdes priekšsēdētājs Raimonds Golgāns un izpilddirektore Zaiga Golgāne cēla cilvēktiesību biroja pārstāvim priekšā dokumentus, kas, viņuprāt, uzliek par pienākumu pilsētas domei pārņemt privatizētā valsts uzņēmuma dzīvojamos namus. Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans pretargumentos minēja likumu «Par pašvaldībām», kas uzliek valstij pienākumu, deleģējot pašvaldībām kādas funkcijas, nodrošināt arī vajadzīgo finansējumu. Viņam piekrita arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sociālo un ekonomiskās attīstības jautājumu daļas vadītājs Ervīns Kaļass. Smilšu ielas divu namu gadījumā finansējums nepieciešams to sakārtošanai remontam un siltummezgla uzstādīšanai.
Tikko mēs būsim namu pārņēmuši, īrnieki nāks uz domi ar pretenzijām, un tās būs pamatotas, sacīja domes priekšsēdētājs un apgalvoja, ka pašvaldībai šo, tāpat kā citu māju remontam, līdzekļu nepietiek.
Pēc būvniecības nodaļā sastādītās tāmes, namu sakārtošanai nepieciešami 12 tūkstoši latu, puse no tiem siltummezgla uzstādīšanai.
«Zemgales piens», protams, nav ieinteresēts šādu līdzekļu ieguldīšanā, jo vairāk tāpēc, ka no abiem namiem tikai viena dzīvokļa īrnieki strādā uzņēmumā.
Tā nav, ka mēs līdz īpašuma piederības noregulēšanai pilnīgi atteicāmies no apkures jautājumu risināšanas, «Ziņām» vēlāk skaidroja Zaiga Golgāne un rādīja līgumu par apkures pakalpojumiem, kādu piedāvāts noslēgt iedzīvotājiem ar uzņēmumu.
Iedzīvotāji līgumu gan parakstīt atteikušies, un tas ir saprotams, jo apkure vien (bez siltā ūdens) maksātu mazākais 1,72 lati par platības kvadrātmetru. Izpilddirektore apgalvoja, ka aprēķini izdarīti, ņemot vērā degvielas cenas un kurināšanas pašizmaksu konkrētajā situācijā.
Māju īrnieki beidzot kā nu kurš apkures problēmas atrisinājuši saviem spēkiem un krāsniņām. Bet vakardienas apspriedes trīs puses uzņēmums, pašvaldība un valsts institūciju pārstāvji vienojās, ka prasība piešķirt namu sakārtošanai 12 tūkstošus latu no privatizācijas fonda tiks iesniegta Zemkopības ministrijas privatizācijas komisijai. Domes jurists Normunds Pūce apstiprināja, ka likums «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem» šādu privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu paredz.
