Jelgavas bērnu poliklīnikas tualete ir viena no tīrākajām pilsētā, taču bērni ir spiesti maksāt piecus santīmus.
Jelgavas bērnu poliklīnikas tualete ir viena no tīrākajām pilsētā, taču bērni ir spiesti maksāt piecus santīmus.
Līdzīga situācija ir Jelgavas un Dobeles publiskajās tualetēs, kas kļūst par maksas labierīcībām. Labs piemērs ir modernās degvielas uzpildes stacijas, kurās par velti ir iespējams izmantot Eiropas standartiem atbilstošas tualetes.
Pirms 10 gadiem Jelgavā bija piecas bezmaksas publiskās tualetes, pašlaik ir palikusi tikai viena stipru smaku izplatoša dzelzceļa stacijas teritorijā. Dobelē turpretim no četrām publiskajām tualetēm tikai vienā ir jāmaksā.
Komerciāla lieta
Jelgavas domes komunālās nodaļas vadītājs Valentīns Grigorjevs stāsta, ka pirms 10 gadiem nojaukta publiskā tualete pie Sv.Annas baznīcas, tagad tur ir automašīnu stāvvieta.
Pirms astoņiem gadiem pārdota tualete pretī kinoteātrim «Zemgale». Pēc remonta tur atrodas pārtikas veikals un lombards.
1995. gadā SIA «Lorena» saņēmusi domes atļauju par autoostas publiskās tualetes ēkas pārņemšanu. Pēc remonta firma tur ierīkojusi alusbāru un dārgāko labierīcību iestādi visā pilsētā 10 santīmu par apmeklējumu. Šī firma ir ieguvusi tiesības arī uz tualeti blakus pilsētas kultūras namam un uz vēl nelietoto, pirms sešiem gadiem uzcelto tualeti skvērā Lielās un Slimnīcas ielu krustojumā.
Pašlaik vienīgā vieta, kur bez maksas var nokārtot dabiskās vajadzības, ir dzelzceļa stacijas tualete.
Atejas bedre
Jelgavas pasažieru stacijas priekšniece Rasma Hertmane atzīst, ka dzelzceļa stacijas tualete ir «zem katras kritikas», tomēr aizlikt tai priekšā atslēgu arī nevar, jo katru dienu simtiem cilvēku, vajadzības spiesti, tajā iegriežas.
Rasma Hertmane teic, ka reizi mēnesī tualete tiek izsūknēta, taču tas ir nepietiekami, lai tajā būtu patīkami ieiet. Šāgada otrajā ceturksnī stacijas tualeti pārņemšot dzelzceļa nekustamā īpašuma pārvalde, kas turpmāk atbildēšot par tās sakoptību. Līdz tam par tualetes uzturēšanu kārtībā atbild pasažieru stacijas darbinieki.
Dzertuve un tualete
1991. gadā Jelgavā tiek reģistrēta SIA «Lorena», kas divus gadus nekādu darbību neveic.
1993. gadā SIA «Lorena» izstrādā projektu, ko atbalsta Jelgavas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš. Projekta autore lūdz domes atļauju laukuma nomāšanai izdevīgā vietā pretī veikalam «Pērnava». Pēc pilsētas ģenerālplāna tur paredzēta publiskā tualete, tādēļ dome pieprasa, lai jaunie saimnieki līdzās savam uzņēmumam īstenotu paredzēto.
SIA «Lorena» radītāja Larisa Mamajeva apņemas pildīt domes prasību. Lai iegūtu tualetes celtniecībai līdzekļus, firmas vadītāja saņem atļauju neliela kioska uzstādīšanai.
1995. gadā tiek uzcelts ēkas pirmais stāvs (otrais stāvs joprojām nav pabeigts), kurā saimniecei izdodas apvienot publisko tualeti un alusbāru.
Maksas tualete autoostā
Piecus mēnešus pēc Pārlielupes tualetes atklāšanas pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš piedāvā L.Mamajevai pārņemt un sakārtot autoostas publisko tualeti.
1995. gada 4. augustā SIA «Lorena» iegūst ēkas pārņemšanas atļauju. Ēka ir jāremontē, taču komunālās saimniecības nodaļa neļauj tualeti uz laiku slēgt. Ēka tiek sadalīta divās daļās. Kamēr vienā pusē cilvēki var nokārtot vajadzības, otrā daļā rit remonts. Kad tas pabeigts, puses mainās vietām.
1996. gadā oficiāli tiek atklāta visa ēka. Apsveikt saimnieci ar paveikto ierodas domes priekšsēdētājs, galvenais arhitekts un citi augsti amatvīri.
Kopš tās reizes sācis darboties alusbārs un tam līdzās Jelgavas centra pirmā maksas tualete, kas cilvēkos izraisa nepatiku.
Tualetes saimniece teic, ka ir cilvēki, kas tīšuprāt nokārto vajadzības, neatverot poda vāku, plēš spoguļus, papīra turētājus, sadauza podus. Nereti klienti seksuāli uzmācas tualetes darbiniecēm.
Alusbāra skandalozās publikas dēļ šo iestādi regulāri apmeklē arī policijas un apsardzes darbinieki.
Bizness plaukst
Šovasar tikšot atklāta izremontēta tualete pie pilsētas kultūras nama, kur arī būšot alus bārs, taču tā apmeklētāju tualete nebūšot kopīga ar publisko. Nākamgad atvēršot arī tualeti pie neuzceltā dzimtsarakstu biroja. Abās tualetēs būs jāmaksā pieci santīmi.
Jāmaksā arī par bērnu
Vairumā pilsētas iestāžu labierīcības ir paredzētas vai nu tikai to darbiniekiem, kā tas ir Jelgavas domē, vai arī ir bez maksas visiem apmeklētājiem. Citādi ir bērnu poliklīnikā, kur katram neatkarīgi no vecuma jāmaksā pieci santīmi. Šeit tualetes uzturēšanai kārtībā un naudas iekasēšanai tiek algota darbiniece. Maksas tualete bērnu poliklīnikā darbojas kopš novembra.
Vairums bezmaksas
Pie baznīcas ir vienīgā publiskā bezmaksas tualete Dobeles centrā, dienā to izmantojot apmēram 40 cilvēku. Tā ir pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» pārziņā. Tualeti divreiz dienā rūpīgi uzkopj Anniņas tante, nežēlojot hloru. Meistare Ina Kalniņa teic, ka tualeti modernizēt uzņēmums neplāno, jo tas neesot rentabli.
Vasarā Anniņas tante apkopj arī bezmaksas tualeti Ķestermežā. Ziemā tā ir slēgta.
Bezmaksas tualete dzelzceļa stacijas laukumā noder gan vilcienu, gan autobusu pasažieriem, jo netālajā autoostā tualetes nav. Stacijas strādniece tualeti tīra rītos un vakaros, katru pavasari tā tiek izremontēta.
Vienīgā maksas tualete Dobelē ir tirgū, un tā ir atvērta tikai tirgus darba laikā. Ieejas maksa 10 santīmu.
Pilsētas domes lēmums ir noteicis, ka tirgus īpašniekam jāiekārto arī tualete. Īpašnieks Aleksis Jankavs to ir izdarījis, taču viņš teic, ka par iekasēto naudu tik tikko iznākot nopirkt tualetes papīru un mazgāšanas līdzekļus.
Dobeles sabiedriskajās iestādēs tualetes nekur nav slēgtas apmeklētājiem un par to lietošanu nav jāmaksā ne domē, ne poliklīnikās, ne skolās.
