Pāvests pieļauj iespēju, ka kristieši pagātnē sekmējuši antisemītismu.
Pāvests pieļauj iespēju, ka kristieši pagātnē sekmējuši antisemītismu.
Pērn oktobra beigās, runājot teoloģiskā simpozijā par antijūdaisma izcelšanos, pāvests Jānis Pāvils II sacīja, ka dažas kristiešu mācības, pamatotas uz «nepareizām un neizprastām» Jaunās Derības interpretācijām, palīdzējušas veicināt holokaustu un ebreju vajāšanu vairākus gadsimtus.
Kā 77 gadus vecais pāvests to darījis vairākkārt iepriekš, viņš nosodīja antisemītismu kā «totāli neattaisnojamu un absolūti nosodāmu», to nodēvēdams par «pagānisku» priekšstatu, pretēju kristietības doktrīnai.
Šādu rīcību oficiālā kārtā no Vatikāna puses ebreji gaidījuši sen, līdztekus protestēdami arī pret «nodevīgo jūdu» apzīmējumu, kas sastopams liturģijā.
Minētais simpozijs ilga trīs dienas Romā aiz slēgtām durvīm. Jānis Pāvils II to nosaucis par daļu no vispārējas «sirdsapziņas eksaminācijas», kāda ir vajadzīga, kristietībai ieejot trešajā gadu tūkstotī. Tā visa mērķis, vairāk teoloģisks nekā vēsturisks, ir pārbaudīt kristīgo domu tās aizspriedumos pret jūdaismu un ebrejiem. Pāvests pievienojies daudziem katoļu teologiem, atzīdams, ka nepareiza jūdu vainošana Jēzus Kristus nāvē un līdzīgas kristiešu mācības līdzēja uzplaukt antisemītismam.
Vatikāns izstrādā dokumentu, kas pilnībā pārskata baznīcas nozīmi.
