Alfrēds Jurēvics, nodarbojas ar biznesa lietām: Toreiz bija sajūta, ka būtu sācies karš.
Alfrēds Jurēvics, nodarbojas ar biznesa lietām:
Toreiz bija sajūta, ka būtu sācies karš. Par šaušanu uzzināju no televizora, un sajūta bija nepatīkama. Nevēlos, lai tas atkārtotos.
Ādolfs, pensionārs:
Pirms septiņierm gadiem nepārtraukti skatījāmies televizoru un klausījāmies radio. Garā bijām kopā ar tiem, kas cīnījās, turējām īkšķus un lūdzām Dievu, lai viss beigtos labi.
Andrs:
Tas bija laiks, kad sarkanie savā starpā plēsās. Es gaidīju, vai pienāks brīdis, kad man būs jāšauj pretī.
Ina Veilande, strādā skolā:
No rīta ar bērniem Rīgā apstaigājām barikādes. Doma laukumā bija klusuma brīdis bojā gājušam šoferim. Kad sākās šaušana, skatījāmies televizoru. Uztraucos, jo arī vīrs bija uz barikādēm.
Dzintra, bezdarbniece:
To laiku atceros ar šausmām. Skatījos televizoru un biju uztraukusies, kas ar mums notiks, likās, cerību nav nekādu. Tagad šķiet neticami, ka bijis tik traģiski un ka mēs visu tik ātri aizmirstam.
