Jelgavā bieži esmu spiesta prātot, kas īsti mēs esam – civilizēta sabiedrība vai cūku bars pilsētas ielās?
Jelgavā bieži esmu spiesta prātot, kas īsti mēs esam – civilizēta sabiedrība vai cūku bars pilsētas ielās? Uz šādām domām vedina katrs sestais pretimnākošais stiprā dzimuma pārstāvis, kas krēpojas, spļaudās turpat uz ielas citu cilvēku acu priekšā.
Interesanti, kas tad nosaka to dzimuma stiprumu? Vai tas, ka vīrietis netraucēti, saglabājot augstas pašcieņas izteiksmi sejā, raugoties pretimnācējos, var nospļauties vai nošņaukt degunu (protams, ne jau kabatlakatiņā)? Un vai sievietes ir tās vājās tāpēc, ka neko tamlīdzīgu neatļaujas, vai arī tādēļ, ka nespēj tajā bezkaislīgi noskatīties un pieņemt kā pašsaprotamu?
Kad pēc Ziemassvētkiem, pavadījusi brīvdienas laukos un brīnišķīgi atpūtusies, atgriezos Jelgavā, pirmais, kas man tiešām pierādīja, ka esmu atbraukusi mājās, bija ausis un nervus plosošās pretīgās skaņas, kādam krēpojoties…
Mani nervi uzreiz atguva ierasto saspringtumu. Dažubrīd gribu aizspiest ausis, nodurt galvu, lai redzētu tikai savus purngalus, un pēc iespējas ātrāk nokļūt līdz galamērķim.
Es tiešām nepārspīlēju, bet vismaz katrs sestais pretimnākošais vīrietis būtu pelnījis sākumā minētā dzīvnieka apzīmējumu. Pašlaik spļaudīšanās sērga ir nedaudz pierimusi, bet aukstajā laikā, kad saaukstēties un tikt pie iesnām varēja viegli, vārda tiešā nozīmē pa ietvi bija jālaipo, lai neiekāptu kādā spļaudeklī.
Varbūt kāds, izlasījis manus vārdus, tos apstrīdēs un apgalvos, ka neko tādu nav pamanījis. Bet vai drīzāk nav tā, ka esam tiktāl notrulinājušies, ka pieņemam par normālu to, par ko būtu balsī jākliedz? Var jau būt, ka mani nervi ir pārāk sasprindzināti vai arī dzīvoju pilsētas sliktākajā apkaimē. Nepavisam nevēlos domāt, ka mans izskats rosina vēlēšanos manā klātbūtnē nospļauties.
Vienīgais, ko varu darīt lietas labā, ir sniegt noderīgu informāciju. Universālveikalā «Laimdota», preses apvienībā, sporta preču un daudzos citos veikalos, kā arī visos preses kioskos var iegādāties glītus kabatlakatiņus par 15 līdz 20 santīmiem. Katrā aptiekā var iegādāties speciālās «Zewa Softis», «Fex», «Atra», «Duni» un daudzas citas salvetes. To cena ir no 6 7 līdz 40 45 santīmiem, tas atkarīgs no salvešu lieluma un skaita paciņā. Un galu galā, ja tik tiešām nevar atļauties liekus izdevumus, katrā mājā atradīsies tualetes papīra gabals. Ielās ir pietiekami daudz atkritumu tvertņu, kur tos izmest pēc lietošanas.
Piekrītu Liepājas ārstam, kas publicēja to cilvēku vārdus, kas neārstē tuberkulozi un apdraud pārējos, likdami viņiem elpot savas krēpas.
…Kārtējo reizi sev blakus izdzirdu deguna un kakla attīrīšanas skaņas. Sakopoju savā skatienā visu lielo nepatiku un pārmetumu, uz kādu vien esmu spējīga, lai pēc iespējas nosodošāk paskatītos uz šo cilvēku…
