Lai kādās lomās šai dzīvē vajadzējis iejusties, košļājamo gumiju un misteru Bīnu vēl nebiju tēlojusi.
Lai kādās lomās šai dzīvē vajadzējis iejusties, košļājamo gumiju un misteru Bīnu vēl nebiju tēlojusi.
Tieši «košļenes» attēlošana bija Lidijas Stiebras pirmais uzdevums spēlēt gribošajām meitenēm atlases kārtā piektdien, 16. janvārī, Rīgas Pedagoģijas un izglītības augstskolā. Proti, žurnālā «Tīņu Stils» pirms diviem mēnešiem tika izsludināts konkurss par piedalīšanos pirmajā Latvijā veidotajā fotoseriālā.
Tikai viens drosminieks
Mazas meitenes bieži sapņo kļūt par aktrisēm. Taču katras karjeras aizsākums ir paša uzņēmība, niecīgi panākumi, kas neatlaidīgā darbā pāraug lielākos. Žurnālā jaunieši tika aicināti sūtīt pieteikumus un fotogrāfijas, pēc tam piedalīties atlases kārtā klātienē. Diemžēl puišus šis perspektīvais piedāvājums nebija aizrāvis, jo atlases pirmajā dienā starp vairāk nekā 50 meitenēm bikli sēdēja tikai viens drosminieks. Piektdien bija ieradušies jaunieši no Rīgas un Rīgas rajona, bet sestdien tālākie braucēji no citiem rajoniem.
Visus pretendentus atkārtoti nofotografēja, un tad mūs «mocīt» sāka Lidija Stiebra.
Fotoseriāla veidotāji vēlējās redzēt, cik piemēroti, atraisīti un atraktīvi ir pretendenti, lai varētu atlasīt labākos. Mums visiem vajadzēja demonstrēt savu aktiermāku. Tiem, kas agrāk nekur nebija spēlējuši, etīdes bija smags pārbaudījums, un ne viena vien meitene cīnījās ar vēlēšanos atkāpties, t.i., iziet pa durvīm. Tomēr redzot, kā ķēmojas un cīnās citi, satraukums nedaudz norima, bet apņēmība auga augumā. Arī man piemetās trīsas ceļgalos, taču vispārējā atmosfēra atdeva drosmi.
Pirmais uzdevums
Pirmais uzdevums bija iejusties «košļenes» «ādā». Vērts bija redzēt skatu, kā pirms mirkļa tik nopietnās meitenes lokās un staipās, cenšoties attēlot, kā tiek košļātas, viļātas pa muti, kā no «košļenes» tiek uzpūsts burbulis, kā galu galā tiek izspļauta. Tīrā nelaime «košļenei» pārbrauc pāri pamatīga mašīna, tomēr balto «plāceni» uz asfalta pamana puišelis, un tas viņu tik ļoti ieinteresē, ka viņš to pa gabaliņam vien noknibina nost. Tālāk bija no sevis, t.i. «košļenes», jāizveido kāda figūriņa, kas pēc mirkļa dīvainā kārtā atdzīvojās, izrādīdama savas spilgtākās iezīmes un īpašības. «Pats grūtākais bija uzreiz izdomāt, ko nākamajā mirklī darīt, attēlot, sacīt. Nevarētu teikt, ka improvizēt, turklāt tā, lai pašam un apkārtējiem būtu interesanti, ir viegli,» saka viena no pretendentēm jelgavniece Zanda Rubene.
Mistera Bīna situācijas
Otrs uzdevums, kurā mums piebiedrojās, rādīja piemēru un palīdzēja Lidijas Stiebras aktiermeistarības studijas audzēkņi, bija īpatnējs brauciens vilcienā. Mums bija jābūt ekscentriskiem, trakiem, līdz ārprātam muļķīgiem, jārada komiskas mistera Bīna tipa situācijas un jāattēlo kas ārkārtējs. Vienam no braucējiem bija jābūt tam normālajam jeb mierīgajam pilsonim, un otram, kas apsēžas blakus, tam dīvainim.
Prasme tēlot noder visur
Lidija Stiebra teica, ka aktiermāksla jeb prasme sevi pasniegt, iziet no jebkuras situācijas un neapmulst, māka orientēties, saprasties ar citiem, ieklausīties partnerī un saspēlēties noder jebkurā dzīves situācijā: gan savstarpējās attiecībās, gan biznesā, jebkurā darbā. Taču tas ir jāmācās, pats no sevis nekas nenāks. Lidijas Stiebras vadītā studija, šis fotoseriāls, kā arī citi tāda tipa konkursi piedāvā jauniešiem lielisku iespēju atklāt talantus, pilnveidot savas spējas. No jauniešiem, kas pašlaik darbojas studijā, neviens netiecoties kļūt par slavenu aktieri, viņi to dara sevis dēļ.
Rezultātu gaidās
Pašlaik vairāk nekā simts jauniešu vismaz nedēļu ir zaudējuši naktsmieru, gaidot atlases kārtas rezultātus. Tomēr fotoseriāla veidotāji, šā konkursa rīkotāji mierināja ja tomēr neizdosies kļūt par šā fotoseriāla zvaigzni, tas vēl neko nenozīmēs, jo vēlāk būs daudz šādu seriālu un varēs pretendēt uz to lomām atkal un atkal.
Iespaidos dalās Zanda: «Nu nezinu gan, vai es vēlētos vēlreiz ko tādu pārciest. Neziņa un satraukums bija paši biedējošākie. Kad vajadzēja fotografēties, pat pasmaidīt nespēju, bet, kad bija jāpiedalās etīdē daudzu acu priekšā… Visas meitenes, protams, likās labākas, šķita ko tad es… Tomēr nenožēloju, ka piedalījos.»
Drīzumā pēc pretendentu izvēles sāksies fotoseriāla veidošana. Tas būs par jauniešu savstarpējām attiecībām, mīlestību, naidu, draudzību, skaudību, attiecībām ar vecākiem un skolotājiem, dažādiem sarežģījumiem.
