1991. gads, janvāris. Ap Augstākās Padomes ēku, valdības ēku, televīziju un radio izveidotas barikādes.
1991. gads, janvāris. Ap Augstākās Padomes ēku, valdības ēku, televīziju un radio izveidotas barikādes. Rīgā ieradušies tūkstošiem cilvēku, gatavi aizstāvēt Latviju un neatkarību. Lielgabarīta tehnika un betona bluķi aizsprostojuši ieeju Augstākajā Padomē. Visur sastopami neapbruņoti cilvēki, kas dienu un nakti pavada Rīgas ielās. Latvijas neatkarības pretinieku rīkojumus pildot, OMON vienība iebrūk Iekšlietu ministrijā. Tiek izdzēsta Roberta Mūrnieka, Edija Riekstiņa, Gvido Zvaigznes un Andra Slapiņa dzīvība. Smagu pārbaudījumu un vienotības laiks Latvijas iedzīvotājiem.
Katru gadu janvārī mēs atceramies 1991. gada janvāra notikumus. Ko par šo laiku domā vidusskolas abiturienti?
Valdis: Šis laiks manī izraisa lepnumu par to, ka esmu latvietis. No tām dienām ir cēlusies mana pašapziņa, apzinos, ka esmu daļiņa no tautas. Nākotnē raugos optimistiski un ticu, ka pienāks laiks, kad Latvijas iedzīvotāji dzīvos labāk.
Ieva: 1991. gada barikādes es labi atceros. Arī mamma un brālis bija Rīgā. Skatījos televīzijas pārraides un uztraucos par saviem tuviniekiem. Ticu labākai dzīvei Latvijā, lai gan tagad daudziem klājas grūti. Daudz kas ir jāatjauno un jāsakārto, lai stāvoklis mainītos.
Kristīne: Latvijai vajadzēja atbrīvoties no PSRS okupācijas. Jāatzīst gan, ka mana ģimene materiālajā ziņā labāk dzīvoja pirms tam. Nākotnē raugos diezgan pesimistiski.
Inita: Tas ir laiks, kas manā atmiņā saglabājies spilgti. Atceros, kopā ar mammu sekoju notikumiem Rīgā gan televīzijā, gan radio. Tēvs bija Rīgā. Atceros to trauksmes izjūtu nezināju, kas būs. Notikumi Lietuvā šīm izjūtām deva pamatojumu. Toreiz neloloju nekādas cerības uz krasām pozitīvām pārmaiņām, tāpēc nejūtos vīlusies. Ticu, ka, par spīti visām grūtībām, situācija pakāpeniski uzlabosies.
