Lauksaimniecības tirgus priekšnosacījumi savā būtībā ir visai bargi.
Lauksaimniecības tirgus priekšnosacījumi savā būtībā ir visai bargi. Ar tiem nākas rēķināties visiem pasaules zemniekiem un visu izejvielu ražotājiem. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka zemkopja nedrošo darba situāciju.
Daudzi zemnieki ražo un piedāvā tirgum savu produkciju. Tomēr katrs no piedāvājumiem ir samērā neliels attiecībā pret milzīgo produkcijas tirgu. Arī zemnieks no lielsaimniecības, kā likums, pārdod savu ražojumu uzpircējam, t.i., pārtikas preču veikalam vai arī vairumtirgotājam, kas ir daudz lielāks uzņēmums.
Lauku saimniecībām ir lielas un stabilas ražošanas izmaksas. Tas nozīmē, ka produkcijas ražošanas samazināšana katram zemniekam var kļūt liktenīga, jo galveno izdevumu lielums arī šādā gadījumā nemainās.
Lauksaimniecības produktu ražošanu ir grūti uzreiz pieskaņot tirgus prasībām. Laiks no sējas līdz pļaujai un no sivēna līdz cūkgaļai ir garš.
Turklāt vairumā gadījumu lauku saimniecības atrodas ģeogrāfiski nomaļos, izkaisītos reģionos. Kā lai zemnieks, kas dzīvo tālu no pilsētas, pārdod tur saražotos produktus ar līdzvērtīgiem noteikumiem ar uzpircēju vai vairumtirgotāju?
Sadarbojoties ekonomiskā apvienībā, mēs, lauksaimnieki, varam nostiprināt savas pozīcijas tirgū. Sadarbībai var būt dažādas formas. Var vienkārši apmainīties ar derīgu informāciju vai arī noorganizēt visiem nepieciešamus mācību kursus, kas atbilst visa kooperatīva biedru interesēm. Iespējams arī tirgus pieprasījuma pētījums, kas nostiprinās kooperatīva vietu tirgū.
Sadarbojoties ceļas darba efektivitāte. Kopīga produktu savākšana un transports, kopīgi iepirkumi, reālie resursi, kas nodrošina attīstību, un konsultācijas rada priekšnosacījumus tam, ka tie zemnieki, kas sadarbojas savu apvienību ietvaros, ir ieguvēji, pateicoties savu nelielo uzņēmumu rosīgumam un apvienības nodrošinātajai kopējai apgrozījuma peļņai.
Kooperācija nav
tikai sadarbība
Kooperācijā iekļaujas visi sadarbības veidi, taču tā nozīmē daudz vairāk nekā tikai vienkāršu sadarbību. Lai dēvētu sevi par kooperatīvu, apvienības biedriem jāiesaistās kooperācijas darbā gan kā pircējiem, gan arī kā piegādātājiem un darbaspēkam. Šīs prasības tiek izvirzītas apvienībai, lai to varētu dēvēt par kooperatīvu. Būt par kooperatīva biedru ir izdevīgi. Kooperatīva peļņu dalībnieki sadala savā starpā.
Ir patērētāju un ražotāju kooperatīvi. Zviedrijā visvairāk ir ražotāju kooperatīvu, piemēram, pienotavu, kautuvju, mežsaimniecības apvienības. Taču ir arī tādi, kuros lauksaimnieki apvienojas un kopīgi iepērk mēslojumu. Tāds ir patērētāju kooperatīvs. Rudenī zemnieks piegādā kooperatīvam labību, bet nākamajā pavasarī viņš no kooperatīva nopērk atpakaļ šīs labības daļu attīrītas sēklas materiāla veidā.
Dalībnieku pienākumus citam pret citu regulē statūti.
Sadarbība
zemnieka labā
Kooperatīvā tiek izmantota kopīga lauksaimniecības tehnika, tiek ražota produkcija, visi tā locekļi lemj par kopīgiem un saprātīgiem turpmākās darbības risinājumiem. Kooperatīvs slēdz līgumus, pakļaujas likumiem un noteikumiem tieši tāpat kā citi uzņēmumi. Kopīgās īpašuma tiesības ir galvenā atšķirība no visām citām ekonomiskās sadarbības formām.
Kooperatīvā galvenais nav dalībnieku ieguldītā kapitāla lielums. Šeit svarīgākie ir piegādes, kopīgā darba sasniegumi un preču iepirkšana. Paši zemnieki var izvēlēties un par kooperatīva vadītājiem ievēlēt kompetentākos cilvēkus. Taisnīga un godprātīga attieksme pret katru zemnieku, garantējot, ka ikviens var piedalīties visā, kā arī demokrātiskais gars katrs var lemt par vienlīdz svarīgiem jautājumiem ir pašsaprotams zemnieku apvienību funkcionēšans dzinulis.
Tā kā katrs, kas ievēro statūtus un ir iemaksājis savu daļu, drīkst lemt un piedalīties kooperatīva darbā, nav nepieciešams, lai zemnieki savstarpēji tirgotos ar ieguldītajām daļām (iemaksām), jo kooperatīvs vienmēr izmaksā to atpakaļ. Valda princips katram cilvēkam viena balss. Sadarbība ir daudz kas vairāk nekā tikai tehnika un betons. Te ir darīšana ar daudz vērtīgākām jomām ar savstarpējo uzticēšanos starp cilvēkiem.
Katrs zemnieks, iestājoties kooperatīvā, iemaksā savu dalības naudu. Par to procenti netiek maksāti.
Kooperācija
atrod blakusceļus
Visiem ražojošajiem uzņēmumiem ir jāatrod iespējami labākie ceļi no tirgus un uz to. Tas nozīmē, ka jāatrod un jāapzina visas apgrozījuma iespējas, jāuztver visi klientu signāli, noskaidrojot, pēc kādām precēm ir vislielākais pieprasījums. Ja katrs zemnieks mēģinās pats atrast ceļu pie pircējiem, tad viņš zaudēs gan laiku, gan naudu. Viņam vienlaikus būs jāspēlē vairākas lomas. Taču, ja viņš meklēs ceļu pie pircēja caur kooperatīvu, kam jau ir stabilas saiknes ar tirgu, tad zemnieks varēs ražot produktus, izvairoties no grūtajiem tirgus kontaktu veidošanas braucieniem. Iespējams, tā viņš saņems mazliet mazāk naudas, nekā būtu ieguvis, tirgojoties pats. Toties viņš ir ietaupījis laiku.
(Turpmāk vēl.)
Materiāls sagatavots Latvijas Zemnieku federācijā sadarbībā ar zviedru zemnieku organizāciju.
