Šis likums spēkā stājies 1. janvārī un nosaka, kas un kāda ir valsts sociālā apdrošināšana un kam uz to ir tiesības.
Šis likums spēkā stājies 1. janvārī un nosaka, kas un kāda ir valsts sociālā apdrošināšana un kam uz to ir tiesības.
Demokrātisko valstu pieredze liecina, ka valsts rūpējas, lai sociāli apdrošināto iedzīvotāju loks būtu pēc iespējas plašāks. Jaunais likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» arī attiecas uz visām iedzīvotāju grupām. Sociālajai apdrošināšanai ir obligāti pakļauti:
visi 15 gadu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs iekšzemes nodokļu maksātājs;
personas, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam;
bezdarbnieki;
nestrādājoši invalīdi;
personas, kas saņem maternitātes vai slimības pabalstu;
aktīvā dienesta karavīri;
personas, kuru laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs;
pašnodarbinātās personas.
Jaunais likums paredz arī brīvprātīgu apdrošināšanas iemaksu, ko nestrādājošas personas var brīvprātīgi iemaksāt valsts speciālajā budžetā un kas dos tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši iemaksu apmēram.
Spēku ir zaudējis likums «Par sociālo nodokli».
Jaunais likums paredz piecus dažādus sociālās apdrošināšanas veidus:
valsts pensiju apdrošināšana;
sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam;
sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
invaliditātes apdrošināšana;
maternitātes un slimības apdrošināšana.
No šā gada 1. janvāra valsts apdrošināšanas speciālā budžeta vietā izveidoti četri speciālie budžeti:
valsts pensiju;
nodarbinātības;
darba negadījumu
invaliditātes, maternitātes un slimības.
Taču obligātās iemaksas veicamas vienā kontā, Valsts kase tās ieskaita speciālo budžetu kontos atbilstoši budžetu izdevumu īpatsvaram.
Līdz šim no visiem vienota sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumiem apmēram 87 89 procenti tika tērēti tikai pensijām.
Obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem katru gadu noteiks valdība Ministru kabinets.
Ministru kabinets ir arī apstiprinājis Labklājības ministrijas sagatavotos noteikumus, kas precizē dažādas likuma normas un ir vajadzīgi likuma izpildei.
Noteikumi paredz, ka nodarbinātais cilvēks tiks apdrošināts pret visiem iespējamiem sociāliem riskiem. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, sociālās apdrošināšanas kopējā likme ir 37,09 procenti, no kuriem darba devējs maksā 28,09 procentus, darba ņēmējs 9 procentus. Likums «Par sociālo nodokli» paredzēja pakāpeniski samazināt darba devēja, bet palielināt darba ņēmēja daļu. Jaunajā likumā tas nav paredzēts līdz 2001. gada 31. decembrim.
Kā un par ko maksās
sociālo nodokli
Strādājošs vecuma pensionārs maksās tikai par pensijas apdrošināšanu, darba negadījuma, maternitātes un slimības apdrošināšanu. 1998. gadā likme būs 28,05 procenti no darba ienākumiem, turklāt 21,34 procentus no tā maksās darba devējs, bet 6,71 procentu darba ņēmējs.
Zemnieki, amatnieki un citas pašnodarbinātās personas maksās par pensijas apdrošināšanu, maternitātes un slimības apdrošināšanu. Likme 33,9 procenti. Šīs personas netiek apdrošinātas pret bezdarbu un nelaimes gadījumiem darbā.
Strādājošie I un II grupas invalīdi maksās tāpat kā strādājošie vecuma pensionāri, viņiem nav jāmaksā par apdrošināšanu pret invaliditāti un bezdarbu.
Strādājošiem III grupas invalīdiem jāmaksā par visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.
Apdrošināšanas likmi pret nelaimes gadījumiem darbā 0,9 procentus no darba ienākumiem maksā tikai darba devējs. Bet apdrošina tos, kam šāds risks reāli var draudēt.
Maternitātes un slimības apdrošināšanai ir pakļauti visi iedzīvotāji.
Ir notikušas izmaiņas arī
sociālā nodokļa administrēšanā.
No šā gada 1. janvāra valsts apdrošināšanas obligātās iemaksas iekasē Valsts ieņēmumu dienests.
Valsts apdrošināšanas fonds, kas līdz šim iekasēja sociālo nodokli, ir reorganizēts par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Tās uzdevums būs īstenot valsts pārvaldes funkciju administrēšanu sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pakalpojumu jomā nodarboties ar pabalstu un pensiju aprēķināšanu un izmaksu. Šī aģentūra ir bezpeļņas valsts akciju sabiedrība, tās darbību kontrolēs Ministru kabineta iecelta padome. Aģentūras padomes priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, kas ir valsts pilnvarnieks aģentūrā.
