Atstumtie šāvieni. Viņa ir viena, Viņa piedalās Bīstamās spēlēs, Viņa ir aizmirsta Sāpju pilsētā.
Atstumtie šāvieni.
Viņa ir viena,
Viņa piedalās
Bīstamās spēlēs,
Viņa ir aizmirsta
Sāpju pilsētā.
Parādi ceļu,
Sadedzini tiltu,
Šovakar tas ir lieks,
Sāpju pilsētā klusums.
Sašķīst stikli
No krītošas glāzes,
Orhidejas izkūst,
Tu esi uz nepareiza ceļa,
Tas ved uz sāpju pilsētu.
Un pēdējā mirklī
Viņai pietrūkst drosmes,
Lai stobru pagrieztu
Sāpju virzienā,
Lai sāpju pilsēta zustu.
Pārāk liela daļa pasaules
Tad pazustu no zemes virsas.
Kā vaskā.
Kliedziena
Ceturtā agresija,
Dvēseli pārklāj
Ledus,
Kapteiņi smiltīs
Rotaļājas,
Sāls jūras
Izlīst
Pār atklātām
Rētām.
Dieva vārdā
Cīnīties pret
Pasaules parādību,
Noziedzīgi,
Bet iepējami.
Tas ir pierādīts
Ar neskaitāmiem
Gadsimtiem.
Atriebība –
Pasaules bērni
Kliedz.
Kara upuri –
Pasaules bērniem
Sadegušas balss
Saites…
Klusums,
Tikai rētas
Sarunājas.
Septītās dienas varbūtība.
Es laikam runāju
Svešā valodā –
Mani dzird, bet nesaprot.
Es laikam runāju
Melu valodā –
Mani dzird, bet netic man.
Es laikam esmu miris –
Mani uzlūko, bet nesaredz.
Es laikam esmu slims –
Manī neklausās, bet neizrāda
To, baidās, ka man
Nepaliek vēl sliktāk.
Es laikam esmu vājprātīgs –
Mani redz, bet neuztver nopietni.
Es laikam esmu policists –
Mani draugi pārvēršas naidniekos.
Cik ilgi vēl jādzird,
Ka nosodāt mani?
Cik ilgi vēl jāklausās,
Ka šeit esmu lieks?
Kas traucē jums
Vienkārši likvidēt mani,
Kā lieko, kā šķiru,
Kā zvēru, kā necilvēku.
Tas nemaksā pārlieku dārgi.
No krājuma «Pēdējais likums»
