Vispirms kooperatīva biedri. Sīkzemnieki un lielie zemes īpašnieki ar un bez lauksaimniecības mašīnām.
Kas nepieciešams kooperatīvam?
Vispirms kooperatīva biedri. Sīkzemnieki un lielie zemes īpašnieki ar un bez lauksaimniecības mašīnām. Taču visiem nav jādara viens un tas pats. Ja esat nolēmuši, ka strādāsiet kopā kā kooperatīvs, tad nepieciešams sadalīt pienākumus starp kooperatīva biedriem un izstrādāt noteikumus, kas visiem jāievēro. Skaidrs, ka visi kooperatīvi nav vienādi, lielie atšķiras no mazajiem, taču to uzbūves un funkcionēšanas principi ir vieni un tie paši. Kooperatīva darbu reglamentē statūti.
Katrā kooperatīvā vajadzīgs cilvēks, kurš vada kopsapulces, dod vārdu visiem runātājiem, apkopo diskusiju gaitu, kā arī rezumē, kāds lēmums sapulces gaitā ir pieņemts. Šos pienākumus veic priekšsēdētājs.
Lai pēc sapulces paskatītos atpakaļ, kurš ko ir teicis, kāds lēmums galu galā pieņemts, ir vajadzīgs protokols, kurā apkopots viss, kas sapulcē runāts. Protokolēšanu parasti veic sekretārs.
Lai visi būtu droši, ka protokolā viss pierakstīts un izklāstīts pareizi, vajag, lai kāds to visu izlasa, pārbauda un koriģē. Šo uzdevumu veic pārbaudītājs. Viņš arī pēc pārbaudes paraksta protokolu, tā apliecinot, ka tas ir pareizs un korekts.
Kooperatīva apvienības galvenais uzdevums ir uzlabot lauksaimnieku ekonomisko stāvokli. Tāpēc nauda plūst cauri kooperatīva kasei. Kasi uzrauga un kontrolē kasieris.
Gada kopsapulce izraugās vadļtājus
Ikgadējā kooperatīva kopsapulce ir augstākais lemjošais orgāns. Kopsapulcē tiek ievēlētas vadošās amatpersonas, t.i., vadītāji un valde. Valde sastāv no priekšsēdētāja, sekretāra un kasiera. Lielākos kooperatīvos tā var būt arī plašāka. Kooperatīva darbu kontrolē un novērtē revīzijas komisija.
Priekņsēdētājs ir tīkla zirneklis
Priekšsēdētājs ir apvienības galvenais pārstāvis, un viņa pienākumos ietilpst vairāki uzdevumi. Viņš ir atbildīgs par to, lai tiktu izsūtīti uzaicinājumi uz gadskārtējo pilnsapulci, lai visi lēmumi būtu pamatoti, lai sapulces gaita ritētu bez aizķeršanās, lai protokols būtu precīzs.
Priekšsēdētājs ir atbildīgs par sapulcēs pieņemto lēmumu realizāciju, tāpēc viņam ir daudz darba. Daļu no pienākumiem tāpēc viņš uztic citiem apvienības biedriem. Atbildība gulstas arī uz valdes pleciem. Valde koordinē atsevišķu darba jomu sadarbību kooperatīva ietvaros. Tā kā priekšsēdētājs ir galvenais atbildīgais, tad viņam nepieciešams nepārtraukti zināt par visu, kas notiek apvienības dažādās iekšējās struktūrās. Lielākos kooperatīvos priekšsēdētājam ievēl arī vietnieku.
Sekretāre atbild par protokolu
Sapulču laikā sekretāram ir ļoti intensīvs darbs sapulces gaita jāieraksta protokolā. Var lūgt arī runātājus jau iepriekš uzrakstīt tekstu un pēc uzstāšanās to iesniegt sekretāram, kas to pievieno protokolam.
Kad protokols ir pārrakstīts tīrrakstā, to pārskata un paraksta pārbaudītājs. Protokols ir sekretāra galvenais uzdevums, taču viņš ir atbildīgs arī par kooperatīva saraksti, dokumentu arhivēšanu un kopā ar priekšsēdētāju par biedru uzaicināšanu uz kopsapulci.
Kasieris kontrolē kasi
Apvienības ekonomisko stāvokli kontrolē kasieris. Ir jākontrolē iemaksātā nauda un jāseko tām summām, kas tiek izlietotas. Ekonomija ir kasiera pārziņā, viņam arī jāseko, lai kooperatīva ekonomiskie jautājumi tiktu vienmēr iekļauti darba plānošanā. Katru gadu viņam ir jāapkopo apvienības ekonomiskais stāvoklis un jāatspoguļo bilancē un gada pārskatā. Tās savukārt pārbauda revīzijas komisija.
Kasieris ir atbildīgs arī par kooperatīva biedru uzskaiti.
Lieli un mazi kooperatīvi
Saprotams, ka ir lieli un mazi kooperatīvi, un tie darbojas atšķirīgi.
Taču viena lieta ir ļoti svarīga. Neraugoties uz to, ka kooperatīvs pieņem darbā izpilddirektoru, noteicošos lēmumus vienmēr pieņem zemnieku kopsapulce. Vara vienmēr pieder īpašniekiem, un zemnieku kooperatīvā šī vara pieder zemniekiem. Tikai un vienīgi viņu viedoklis ir noteicošais, pieņemot svarīgus un kooperatīvam nozīmīgus lēmumus. Zemnieku gada pilnsapulce valdei uztic izpilddirektora izvēli, ja darba ir tik daudz, ka priekšsēdētājs viens netiek galā. Zemnieki kā īpašnieki norāda direktoram viņa darba uzdevumu ietvarus. Direktors nav tas, kas nosaka spēles noteikumus, un zemniekiem nav jāklausa direktora lēmumi.
(Turpmāk vēl.)
Materiāls sagatavots Latvijas Zemnieku federācijā sadarbībā ar zviedru zemnieku organizāciju.
