Likums «Par valsts pensijām» noteic, ka pensionāram ir iespējams līdz šā gada 31. decembrim atteikties no saņemtajām pensijām 1996., 1997. un 1998. gadā un atmaksāt tās valstij, lai tad 1999. gada janvārī pieprasītu pensijas aprēķinu no jauna.
Likums «Par valsts pensijām» noteic, ka pensionāram ir iespējams līdz šā gada 31. decembrim atteikties no saņemtajām pensijām 1996., 1997. un 1998. gadā un atmaksāt tās valstij, lai tad 1999. gada janvārī pieprasītu pensijas aprēķinu no jauna un saņemtu ievērojami lielāku pensiju.
Janvāra sākumā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs uzstājās Latvijas Radio, kur stāstīja par likuma «Par valsts pensijām» grozījumiem, kas stājušies spēkā no 1998. gada 1. janvāra. Domājam, ka arī «Ziņu» lasītājiem ministru skaidrojums par dažiem šiem grozījumiem varētu būt noderīgs.
Jau iepriekš kā strādājošiem, tā nestrādājošiem pensionāriem bija tiesības pieprasīt pensijas pārrēķinu. Pārrēķinam tika pakļauta tikai par jaunu no 1996. gada 1. janvāra uzkrātā summa, kas bieži deva ļoti nelielu papildinājumu pie pensijas. Sākot no 1998. gada 1. janvāra, pensionāriem ir tiesības atteikties no 1996. un 1997. gadā saņemtās pensijas un pieprasīt to no jauna pēc 1999. gada 1. janvāra, un pēc trīs gadu pārtraukuma saņemt to lielāku.
Taču pensionāram vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai savā darbavietā viņš turpinās strādāt līdz 1999. gada 1. janvārim, vai viņam ir pietiekami liels darba stāžs, alga un vai ir iespējams paredzēt, kā viņš spēs līdz 1999. gada 1. janvārim iztikt bez pensijas. Tikai tad, ja pensionāram ir šāda pārliecība, viņš varētu rīkoties šādi:
atteikties no pensijas, atmaksāt no 1996. gada 1. janvāra saņemto pensiju un 1999. gada janvārī pieprasīt piešķirt pensiju no jauna;
no pensijas atteikties tagad un pēc trīs gadu pārtraukuma 1999. gada janvārī atmaksāt par 1996. un 1997. gadu saņemto pensiju un pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna;
atteikties tagad no pensijas un atmaksāt atkarībā no rocības un uzkrājumiem no 1996. gada 1. janvāra saņemto pensiju par vienu gadu vai par dažiem mēnešiem, 1999. gada janvārī atmaksāt pārējo neatmaksāto daļu un pieprasīt pensiju no jauna.
Tiem, kas nav pārliecināti par iespējām strādāt un saņemt labu algu līdz 1999. gada janvārim, V.Makarovs iesaka rīkoties šādi: turpināt strādāt, saņemt darba algu un pensiju un pensiju uzkrāt. 1999. gada janvārī atmaksāt uzkrāto pensiju par 1998. gadu un atmaksāt par 1996., 1997. gadu, un pieprasīt to piešķirt no jauna.
Jāpārdomā un jāizvērtē savas iespējas ir katram pašam, lai neradītu sev uztraukuma un stresa situācijas. To saku tāpēc, ka mūsu praksē jau ir bijis gadījums, kad cilvēks 2. janvārī atsakās no pensijas uz trim gadiem, bet 6. janvārī atnāk un saka, ka ir pārdomājis. Šobrīd ir izvēles iespējas. Īpaši izdevīga šī iespēja ir pensionāriem ar lielu darba stāžu un tiem, kas ir cienījamā vecumā, vai tiem, kuriem darba stāžs ir vai nav liels, bet kas strādā labi apmaksātu darbu. Latvijā pašlaik ir apmēram 60 tūkstoši strādājošo pensionāru un daļa no viņiem tiek darbavietās labi apmaksāti kā profesionāli konsultanti un speciālisti par viņu zināšanām un pieredzi, sacīja V.Makarovs.
Katrs gadījums jebkuram pensionāram (arī strādājošam), aprēķinot pensiju, ir individuāls, tāpēc cilvēkam pirmspensijas vecumā vai jau pensijā, kuram ir kaut mazākās neskaidrības un šaubas par savu pensiju, ir jādodas uz Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli (bijušo sociālās apdrošināšanas pārvaldi) savā dzīvesvietā, lai precizētu savas pensijas iespējas. Pārrēķināt pensiju no jauna 1999. gada janvārī varēs tikai tad, ja būs trīs gadu pārtraukums pensiju saņemšanā par 1996., 1997., 1998. gadu vai arī pensija šajos gados saņemta, bet uzkrāta un pēc tam atmaksāta.
Interesēties Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē vajadzētu arī pensionāriem, kas sasnieguši 80 gadu vecumu, par iespējām «pieaudzēt» pensiju. Īpaši, ja šiem cilvēkiem ir mazs oficiālais darba stāžs. Palīdzēt varētu šo veco pensionāru bērni, mazbērni un tuvinieki. Iespējams, dažiem no šiem pensionāriem, kas pensiju pieprasīja vēl pirms 1991. gada, oficiālā darba stāžā nav ieskaitīts, piemēram, darbs savā privātajā saimniecībā, kalpa gaitas vai sievietēm bērnu audzināšana līdz astoņu gadu vecumam pirmskara Latvijā. Varbūt daudzas vecās pensionāres šo iespēju «pieaudzēt» pensiju nav izmantojušas.
Vēl ir cita iedzīvotāju grupa pirmspensijas vecumā, kurai vajadzētu domāt par tuvojošās pensijas lielumu. 1998. un arī 1999. gadā cilvēkiem, kuru darba alga 1996. un 1997. gadā bija mazāka par valstī vidējo iemaksu algu, bet kura darba stāžs Latvijā ir ne mazāks par 30 gadiem, pensiju rēķina no vidējām iemaksu algām 1996. un 1997. gadā. Tas attiecas arī uz tiem, kam ir 30 un vairāk gadu oficiāls darba stāžs Latvijā, bet kuri pēc tam, pēdējos gados ir reģistrējušies Valsts nodarbinātības dienestā kā bezdarbnieki.
Ja cilvēks ir darba meklētājs un tiešām vēlas atrast darbu, viņam ir jāreģistrējas kā bezdarbniekam, lai viņa pensiju varētu rēķināt no vidējās iemaksu algas. Nevar būt tā, ka cilvēks valstij «ir pazudis un viņa vispār nav» un tad viņš parādās kā valsts pensijas prasītājs. Tādā gadījumā viņš var rēķināties tikai ar valsts pabalstu.
1998. gadā Labklājības ministrija nolēmusi atvieglot arī to pensionāru situāciju, kas pensijā aizgāja pirms 1996. gada 1. janvāra. Vēl nav zināma konkrēta summa, par cik 1998. gada maijā šai pensionāru grupai tiks indeksētas pensijas, bet domājams, ka pielikums nebūs mazāks par Ls 5. Precīza summa atkarīga no nodokļu iemaksas tātad uzkrājuma valsts pensiju speciālajā budžetā.
