Šīsnedēļas nogalē Jelgavas Jaunais teātris divreiz rādīs jauno, pagājušā gada nogalē tapušo izrādi «Sirds nepacietība».
Šīsnedēļas nogalē Jelgavas Jaunais teātris divreiz rādīs jauno, pagājušā gada nogalē tapušo izrādi «Sirds nepacietība». Izrāde tapusi pēc austriešu rakstnieka Stefana Cveiga (1881 1942) tāda paša nosaukuma romāna (1938).
Antons Hofmillers ir jauns un dienē armijā. Viņš patīk meitenēm. Arī viņam patīk meitenes. Protams, skaistas. Viņš ir laipns un patīkams jauns cilvēks. Un, ja kāda meitene ir slima un varbūt viņam nemaz nepatīk, Antonam nav grūti pakavēt laiku arī tai. Tāpat vien, lai slimajai meitenei nebūtu garlaicīgi. Turklāt viņai ir skaista māsa un bagāts tēvs. Un viņa tik ļoti to vēlas, žēl taču nabaga meitenes.
Edīte Kekesfalva ir jauna meitene, kura būtu gluži tāda pati kā daudzas citas meitenes no labām ģimenēm, ja vien… Viņa pati ar to nekad nav samierinājusies, viņa vienmēr gaida savu ārstu un ir gatava darīt jebko, lai atkal varētu staigāt. Vairāk par visu viņai nepanesams ir apkārtējo uzspiestais zīmogs tu esi jauka, bet, ļoti žēl, galīgi bezcerīga, runā viņu iztapīgie skatieni. Bet viņa visu redz, dzird un saprot, un arī viņa ir spējīga mīlēt, izjust lielu, dedzinošu kaislību, un neļauj sev aizbāzt ausis ar pieklājīgu līdzjūtību.
«Ir divējādas līdzjūtības. Viena gļēvā un sentimentālā, kura patiesībā ir tikai sirds nepacietība pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no mokoša satraukuma, redzot cita cilvēka nelaimi, līdzjūtība, kuru nepavisam nevar par tādu saukt, bet kura ir tikai neapzināta savas dvēseles pasargāšana no svešām ciešanām. Un otra vienīgā īstā, kas nav sentimentāla, bet gan palīdzīga, kas zina, ko vēlas, un ir gatava līdz pēdējiem spēkiem un pat pāri tiem ar pacietību un iejūtību darīt visu iespējamo.» (S.Cveigs)
Šajā izrādē režisore Lolita Muižniece atkal spēlē spēli starp vīrieti un sievieti. Šoreiz tā ir rūgta un mokoša abiem. Gan jaunajam zaldātam (Juris Bandenieks), kas, nevarēdams pavēlēt sirdij, cenšas izvairīties un nogaidīt, gan meitenei (Indra Soika), kas izmisīgi mīl Hofmilleru. Šī meitene ir neparasti stipra, ar asu prātu, tai pašā laikā arī sieviete, kas alkst maiguma. Neierastas lomas tikušas Aldim Baronam (Kekesfalva) un Igoram Kalnājam (Ārsts Kondors), kuri līkst zem gadu un pieredzes nastas. Slāpēti un apvaldīti darbojas Aldas Skrastiņas Ilona, nervozā Kondora sieva Klāra (Zaiga Zariņa) rāda Edītes likteni, piepildot savas alkas pēc Hofmillera. Visa šī tumšā un mazpriecīgā pasaule griežas ap apmulsušo Hofmilleru, neļaujot baudīt jaunību un liekot domāt par neierasti nopietnām lietām, gluži tāpat arī skatītājiem. Varbūt no tās atgriezušies, jau citādāk skatīsimies uz šo trauslo, viegli sagandējamo lietu līdzjūtību.