Pirmais solis iespiestā vārda jomā Jelgavā tika sperts hercoga laikmetā, 17. gadsimta otrajā pusē.
Pirmais solis iespiestā vārda jomā Jelgavā tika sperts hercoga laikmetā, 17. gadsimta otrajā pusē.
Toreiz grāmatsējējs Mihaēls Karnals hercoga galmam veicis pirmos iespieddarbus vācu un latīņu valodā. Senākās ziņas ir no 1667. gada, bet par pirmajiem latviskajiem vārdiem 1684. gadā jāatzīmē grāmatspiedējs Georgs Radeckis. Pagāja gandrīz gadsimts, līdz Kristiāns Litke sadarbībā ar Kēnigsbergas grāmatu tirgoni J.Kanteru izdeva pirmo pilsētas laikrakstu, protams, vācu valodā, «Mitauische Nachrihten von Staats – gelehrten und einheimischen Sachen» (1766. gadā). Bet 1773. gadā iznāca pirmais žurnāls – P.Vildes «Der praktishe Landarzt» –, 1797. gadā pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā – J.F.Stefenhāgena izdevniecībā M.Stobes rediģētā «Latviskā Gada Grāmata».
Tad 1822. gadā nāca kārta pirmajam latviešu laikrakstam «Latviešu Avīzes», un aizritēja vairāk nekā pusgadsimts, līdz latviešu valodā tika izdots pirmais ilustrētais literārais žurnāls. Žurnāla izdošanas ideja nāk no pazīstama baltvācu izcelsmes latviešu grāmatu izdevēja Eduarda Zīslaka (1850 – 1888). Dzimis jelgavnieks, izdevējs, skolojies vietējā reālskolā, poligrāfijas zinības guvis Pēterburgā, Vīnē, Minhenē un Leipcigā, kā izdevējs darbojies no 1875. gada 27. janvāra. Pratis izveidot vienu no toreiz modernākajām spiestuvēm Baltijā, ieguvis atzinību ar dažādu latviešu autoru darbu kvalitatīvu izdošanu. Kā viens no veiksmīgākajiem un populārākajiem bija «Zīslaku Latviešu kalendārs» ar pielikumiem (1876 – 1909). Tieši veiksmīgais darbs ar kalendāru veicināja grāmatizdevēju spert nākamo soli – izdot žurnālu ar «bildēm».
Kā vēsta «Baltijas Vēstneša» 25 gadu jubilejas izdevums, «Pagalmam» 1881. gadā iznākot, par redaktoru izdevējs uzaicinājis toreiz pazīstamo literātu Jēkabu Lautenbahu – Jūsmiņu. J.Lautenbahs dzimis Zemgalē, Matkules pagastā 8. jūlijā 1847. gadā. Mācījies Kuldīgas apriņķa skolā un ģimnāzijā, bet abitūrijas eksāmenu kārtojis Liepājas ģimnāzijā. Divus gadus Tērbatā studējis teoloģiju, līdz 1878. gada pavasarī ar pazīstamā Dobeles baznīckunga, Latvijas vēstures un valodas pētnieka, Tērbatas Universitātes Goda doktora ieteikumu viņu «ievēlēja par latviešu valodas lektora vietnieku pie Ķeizariskās Jurjevas universitātes».
Latviešu žurnālistikā J.Lautenbaha-Jūsmiņa vārds atrodams no 1872. gada laikrakstā «Baltijas Vēstnesis» ar kādu garāku ziņojumu «Iz Sabiles», bet lasītājiem pazīstamākie viņa dzejas darbi izdoti 1880. gadā – «Zalkša līgava», «Latviešu teika», «Līga».
Ar E.Zīslaku tuvāk iepazinies gatavošanās darbos 2. Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1880. gadā, kad izdevējs iespiedis šim pasākumam gatavoto dziesmu notis, kā arī mākslinieka J.Laksmaņa zīmētu piemiņas afišu.
Žurnālam redaktors izvēlējies nosaukumu «Pagalms», pirmizdevumā lasītājiem skaidrojot, ka jaunais izdevums nāk kā tā pagalma turpinātājs, kurā 1880. gada dziesmu svētkos pulcējušies tūkstošiem latviešu tautai piederīgo.
Krievijas Iekšlietu ministrijas Preses galvenās pārvaldes atļauju E.Zīslaks saņēmis 1880. gada 14. oktobrī un drīz vien latviešu laikrakstos sniedzis reklāmziņas par topošo izdevumu ar skaidrojumu – cena 2 rubļi gadā (ar piesūtīšanu – 2,60 rbļ.). Tas bija salīdzinoši dārgāk, nekā maksāja citi latviešu izdevumi (ikdienas laikraksts «Baltijas Vēstnesis» – 3,50 rbļ. gadā, nedēļas laikraksts «Mājas Viesis» ar pielikumu – 1,76 rbļ.).
Žurnāls nāca klajā 1880. gada nogalē uz atzīstamas kvalitātes papīra divsleju salikumā, 35 x 26 cm formātā astoņās lappusēs ar atzīmi kā 1881. gada pirmais numurs. Lasītājus sasniegušajos 50 numuros varēja lasīt gan dzeju, gan prozu, kā arī gūt citas ziņas.
Īss ieskats saturā liecina, ka publicēti 46 dzejoļi, no tiem 14 ir paša redaktora sacerēti, bet 37 bijuši dažādu dzejnieku (P.Blaus, J.Straume, Vensku Eduards u.c.) oriģināldarbi. No atdzejojumiem atzīmējams Leimaņu Bernharda pirmoreiz latviešu valodā tulkotais romiešu autora Ovīdija «Piramus un Tisbe». Jāpiebilst, ka redaktors publicējis tos autorus, kuru dzejas stils līdzinās J.Lautenbaha pseidotautiskajam romantismam.
Pirmoreiz žurnālā publicējies arī Jānis Jaunzems jeb vēlāk zināmais Apsīšu Jēkabs. Diemžēl citām oriģinālpublikācijām literatūrvēsturnieku (L.Stepiņš u.c.) skatījumā nav vērtības, saistošāki bija I.Turgeņeva un H.Bīčeres-Stovas darbu tulkojumi. Par redaktora neveiksmi jāuzskata Jelgavas mācītāja V.Panteniusa no vācu valodas tulkotais garstāsts, kas neizraisīja lasītāju interesi.
No citām publikācijām atzīmējami raksti, kuriem ir nozīme arī šodienas valodniecībā – K.Valdemāra «Par latviešu grāmatu krātuvēm» un F.Brīvzemnieka «Latviešu tautas gara mantas».
«Pagalms» bija pirmais solis latviešu ilustrēto žurnālu jomā. Tieši ilustrācijas prasīja no izdevēja vislielāko finansiālo ieguldījumu, jo toreiz izmantotā ksilogrāfija bija dārga, lētākā cinkogrāfija izdevniecībās ienāca 19. gs. 90. gados. K.Zīslaks žurnālos publicējis 69 ilustrācijas, izmantojot klišejas no krievu un vācu žurnāliem, kas arī nebija lēti. Par savdabīgām, oriģinālām uzskatāmas ilustrācijas, kuras M.Dzērvītes aprakstam «Pa dienvidu Sibīriju» speciāli zīmējis krievu mākslinieks un rakstnieks Nikolajs Karazins (1842 – 1908). M.Dzērvītes aprakstā pirmoreiz latviešu lasītājs tika iepazīstināts ar Krievijas impērijas daļu, tās dabu un iedzīvotājiem, kas tagad ir Kazahstānas ziemeļdaļa.
Plašais ilustrāciju skaits un it īpaši nodaļā «Drostaļas» sniegtie plašie skaidrojošie apraksti lasītājiem deva iespēju iepazīt citas zemes, pilsētas, dabu un ievērojamas personības. Tieši ilustrācijas jāatzīmē kā izdevuma vērtīgākā daļa, kaut arī izdevējs tādēļ cieta materiālus zaudējumus, jo pārējais saturs nespēja piesaistīt plašu lasītāju loku, tāpēc «Pagalma» ceļš žurnālistikā nebija garš.
Latviešu inteliģence novērtēja E.Zīslaka darba spējas un 1887. gadā uzticēja viņam 1885. gadā Maskavā iesāktā žurnāla «Austrums» izdošanu, un tam izdevās iegūt lasītāju ievērību.
