Līdz ar norises vietas maiņu ikgadējās Zemgales uzņēmēju dienas savā attīstībā spērušas soli uz priekšu. Jaunā sporta centra «Zemgale» ledus halle pasākumu vērsa laikmetīgāku un tuvināja Rīgas izstāžu gaisotnei.
Līdz ar norises vietas maiņu ikgadējās Zemgales uzņēmēju dienas savā attīstībā spērušas soli uz priekšu. Jaunā sporta centra «Zemgale» ledus halle pasākumu vērsa laikmetīgāku un tuvināja Rīgas izstāžu gaisotnei.
Citādi atšķirībā no vienas atsevišķas vai radniecīgu nozaru apvienojuma profesionālās izstādes galvaspilsētā reģionos pasākuma organizētājiem jācenšas nošaut vairākus zaķus. Proti, gan sapulcēt pēc iespējas vairāk izstādes dalībnieku no visām iespējamajām nozarēm, gan apmierināt dažādās apmeklētāju vajadzības, piešķirot pasākumam gadatirgus piegaršu.
Dalībnieku skaita ziņā (ap 50 lielāku un mazāku uzņēmumu, ap 30 amatnieku) atsaucība tiek vērtēta kā liela. Tiesa, pasākums īpaši daudz neatšķīrās no dažiem iepriekšējos gados rīkotajiem. Tajā pašā laikā pirms pāris nedēļām Jēkabpilī noritējusī izstāde pulcēja par trešo daļu vairāk uzņēmēju, lai gan iedzīvotāju skaita ziņā pilsēta ir divreiz mazāka par Jelgavu. Jelgavnieki domā, ka tas zināmā mērā saistāms ar attālumu no Rīgas, kas vietējā mērogā ļauj izvērst lielākas aktivitātes. Katrā ziņā tas ir pārdomu vērts fakts gan mūsu uzņēmēju organizācijām, gan pasākuma organizatoriem.
Vieni vairs nepiedalās
Izstādes dalībnieki, protams, bija centušies sevi parādīt. No pārtikas uzņēmumiem visplašāk (ar četriem stendiem) bija pārstāvēti gaļas izstrādājumu ražotāji. Vairāki Talsu, Tukuma un Jelgavas uzņēmumu produkcijas veidi šogad ieguvuši Latvijā ražota izstrādājuma sertifikātu, un ražotāji pie stenda redzamā vietā ne bez pamata bija izvietojuši zaļo karotītes zīmi (jelgavnieki to laikam bija piemirsuši). Savukārt apmeklētāji nekautrējās piedāvātos izstrādājumus degustēt. «Tagad izvēle ir tik liela, ka nezini, ko īsti pirkt. Bet šeit pagaršoju. Ja iepatīkas, noskaidroju desas vai gaļas izstrādājuma nosaukumu un turpmāk to meklēju veikala plauktā,» saka kāda apmeklētāja, norādot, ka tagadējās desas jau kur tas laiks kā nav tik smeķīgas kā kādreiz. Bet ko lai dara, ja ražotāji cenšas saražot lētāku produkciju.
No maizes uzņēmumiem apmeklētājus ar mīklas zosīm un kliņģeriem vilināja vienīgi limbažnieki. «Jelgavas maiznieks», kas līdz šim piedalījies uzņēmēju dienās, šoreiz to nedara. Ģenerāldirektors Andris Brizgo stāsta, ka tagad uzņēmums galvenokārt orientējas uz gada lielāko pārtikas izstādi «Riga Food», kā arī iesaistās tirgotāju piedāvātajās degustāciju un reklāmas aktivitātēs lielveikalu ķēdēs. «Negribu teikt, ka vietējā izstāde būs slikta, tomēr mēs esam ražotāji, nevis tirgotāji un ar katru gadu vairāk to ievērojam,» saka A.Brizgo, norādot, ka, viņaprāt, pasākumam tomēr bija jānotiek pilsētas centrā iedzīvotājiem pieejamā vietā. Arī interesenti no citām pilsētām, tanī skaitā produkcijas noņēmēji, ja nav reklāmas vai uzskatāmas norādes par pasākuma atrašanās vietu, tai var pabraukt garām. Tādējādi mazinās gan pārdošanas, gan veiksmes moments kāda darījuma noslēgšanai. Iepriekšējos gados arī pilsētas izstādē «Jelgavas maizniekam» gadījies vienoties par kādu darījumu gan produkcijas realizācijas, gan izejvielu iepirkšanas jomā un pat uzzināt informāciju par iekārtām.
Otra maizes cepšanas uzņēmuma zemnieku saimniecības «Zelta vārpa» pārstāvis zināja teikt, ka faksu par pasākumu uzņēmums ir saņēmis, bet tālāk tas nav virzīts un ārpus ikdienas norisēm aktivitāte nav izrādīta.
Piena pārstrādātājus pārstāvēja Valmieras un Bauskas uzņēmumi, kā arī saldējuma ražotāji no Rūjienas. «Zemgales piena» izpilddirektore Zaiga Golgāne bilda, kāds gan var būt prieks, ja veikali nonāk lietuviešu rokās. Bet nopietni uz jautājumu, kāpēc uzticīgais dalībnieks atteicies no līdzdalības, viņa skaidro, ka pašlaik uzņēmumam nav tāda īsta prezentācijas produkta. Par jogurtu, kas šim nolūkam būtu piemērots, no patērētājiem saņemtas iebildes, ka faktiski tas ražots Igaunijā. Pašlaik tiekot strādāts, lai atjaunotu tā ražošanu uz vietas. Kādreiz rudens izstādēs iecienītās biezpiena tortes «Zemgales piens» vairs neražo – ja izstrādājuma noiets mēnesī nesniedzas tonnās, tā ražošana vairs nav rentabla. Toties uz novembra beigām uzņēmumam parādīšoties jauna deserta produkcija, arī pienam būs jauns fasējums.
Paliek uzticīgi tradīcijām
Jelgavas Cukurfabrika piedāvāja savu produkciju jauna dizaina fasējumā ar atsevišķiem drošības knifiem, lai nelegālās produkcijas izplatītājiem būtu grūtāk to viltot. Uzņēmums stendu bija papildinājis ar vizuālo informāciju – apmeklētāji televizora ekrānā varēja izsekot līdzi bietes pārtapšanas ceļam cukurā.
Iecavā ražotā rapšu eļļa ir šā gada jaunums, bet gribētājiem tā lieki nav jāreklamē – pat vīri, kam mājsaimniecība nešķiet tuvākā nodarbe, uzreiz steidza klāstīt dabīgā produkta labās īpašības. Ne uzreiz tika ievērota SIA «Iecavnieks» linu eļļa, bet kādai Lietuvas pārstāvei pirmajā dienā pat aptrūcies, ko piedāvāt.
Uzņēmums «Larelini» Uzņēmēju dienās piedalījies visus gadus. Šogad līdztekus jaunākajiem produkcijas paraugiem Realizācijas daļas vadītāja Lauma Potapova rādīja uz glītajām iesaiņojuma kārbām, kur komplektēts vai nu galdauts kopā ar salvetēm vai gultas veļas komplekts. Jāteic, atturīgi vienkāršais iesaiņojums lieliski sader ar dabīgajiem linu izstrādājumiem. Pircējiem gan jārēķinās, ka iesaiņojums sadārdzina arī pašu produkciju. Bet dāvināšanas reizei tas īsti ir laikā.
Citi iesaistās pirmo reizi
Jelgavas keramikas uzņēmums pēdējos gados piecos pilsētas izstādē nav piedalījies. «Šogad nevarējām nepiedalīties un visiem atgādināt par savu produkciju ne tikai ar firmas veikalu starpniecību vien,» atzīmēja SIA «Latvijas keramika A» sabiedrisko attiecību speciālists Modris Malcenieks. Uzņēmuma stendā, protams, visam nepietika vietas – tika rādīti ne vien galda trauki un prezentācijas priekšmetu risinājumu iespējas, bet arī latviskai Mārtiņdienai piederīgie keramikas gaiļi, kas izmantojami kā vāzes. Keramiķi demonstrēja arī jaunās krāsu gammas iespējas, ko Latvijas patērētāji, spriežot pēc realizācijas apjomiem, atšķirībā no ārvalstīm uzņemot palēnām. Par apmeklētāju skaitu Jelgavā atšķirībā no Ventspils, kur keramikas uzņēmums nesen piedalījies radniecīgā izstādē, nevar sūdzēties. Bet kā citādi – daudzi uz izstādi nāk arī tāpēc, lai beidzot redzētu, kāda īsti ledus halle izskatās.
Arī Jelgavas tipogrāfija izstādē nav piedalījusies. Līdztekus dažādajiem iespieddarbiem tā demonstrēja iespējas veikt T kreklu apdruku un izstrādāt citu prezentācijas priekšmetu dizainu.
Netrūka arī citu vietējo uzņēmumu, par ko varētu teikt «pirmo reizi». Firma «Letira» bāzējas Bramberģē un, nodarbinot 12 – 15 cilvēku, izgatavo foto un gleznu rāmjus, ko realizē galvenokārt Norvēģijā. «Veikalos piedāvātie plastmasas rāmji ir vai reizes divas dārgāki, bet no bērza un priedes piedāvātie nav sliktāki. Arī krāsu gamma sasniedz vismaz 20 toņu. Tāpēc piedalāmies,» tā direktors Raimonds Brīkšis.
Izstādē vienuviet varēja iepazīties ar Dobeles SIA «Defreo» piedāvājumu. Lauku saimnieces zina, ka tā grauzēju un citu kaitēkļu apkarošanai domātie līdzekļi ir gana efektīvi un tajā pašā laikā nekaitīgi. Viņām smagāk iet ar dažādo nagu lakas noņēmēja īpašību izpratni. Ja vien būtu vairāk vietas un mazāka drūzma, ne viens vien interesents plašāk iedziļinātos dažādo tīrīšanas līdzekļu, gaisa atsvaidzinātāju, datorekrānu tīrītāja, dūmu smakas iznīcinātāja un citu izstrādājumu īpašībās. Veikalā pieejamā informācija un produkcijas klāsts nav tik plašs.
Apzaļumošanas firma «Aleja D» bija apvienojusies vienā stendā ar būvfirmu «Podests», kas galvenokārt izrādīja ar bruģēšanu un labiekārtošanu saistītos darbus, bet ikdienā izbūvē arī kanalizāciju, ūdensvadu un siltumtrases. Kaut gan košumkrūmu stādīšanas un apzaļumošanas sezona ir beigusies, «Alejas D» pārstāvji saka, ka tagad var sākties īstais dārzu un apstādījumu projektēšanas laiks – situācijas novērtēšana, teritorijas telpiskais un funkcionālais sadalījums, stādījumu, dīķu un citu objektu izvietojums. Uzņēmums sakopj arī teritorijas, tīra grāvjus, pļauj krūmu atvases, augļu kokiem un krūmiem veido vainagus.
Par sevi ne vien ar ķīmiskās tīrītavas pakalpojumiem, bet arī ar īstām koka mēbelēm atgādināja SIA «Bauskas pakalpojumi». Un kur vēl amatnieki, finansu pakalpojumu sniedzēji, dažādi izplatītāji un tirgotāji. Visus neuzskaitīt. Katram – gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem – atbilstoši saviem mērķiem un vajadzībām ir savs izstādes redzējums un vērtējums. Tomēr kopumā pasākums vairāk atgādina gadatirgu nevis uzņēmējdienas, bet ne visi uzņēmēji uz to orientējušies. Samērā vientulīgi jutās finansu pakalpojumu sniedzēji, ja nu vienīgi izņemot tos, kas piedāvāja kādas atlaižu akcijas. Lielā drūzma un priekšnesumu decibeli intereses gadījumā traucēja iegūt informāciju. Savukārt apmeklētāji, kas bija orientējušies tirgus virzienā, atzina, ka nekā īpaša nav bijis. Izstādes iniciatoriem un organizatoriem ir laiks pārdomām. Pagaidām Zemgales uzņēmēju dienas Jelgavā savu seju nav īsti atradušas.
