Cukura diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Cukura diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Slimības gaitā var rasties nopietnas komplikācijas. Cukura diabēts dubulto miokarda infarkta iespējamību, ir galvenais cēlonis pieaugušo aklumam un kāju amputācijām, palielina nieru saslimšanas risku un joprojām ir trešā izplatītākā nāvi nesošā slimība.
Kopš insulīna atklāšanas daudziem cilvēkiem šķiet, ka cukura diabēts ir izārstējams. Vismaz pagaidām vēl ne. Laba medicīniskā aprūpe palīdz uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt šīs slimības komplikāciju risku un palēnināt to progresēšanas ātrumu.
Tagad ar cukura diabētu sirgstošajiem ir daudz lielākas iespējas dzīvot pilnvērtīgi. Tomēr visu mūžu ir aktīvi jārīkojas, lai samazinātu cukura diabēta hronisko komplikāciju risku, – jāievēro veselīgs dzīvesveids, pareizs uzturs un regulāri jāiziet medicīniskas pārbaudes.
Cukura diabēts ir slimība, kuras rezultātā organisms nevar izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Šim procesam nepieciešams insulīns. Slimnieka aizkuņģa dziedzeris insulīnu neizdala vai arī tas netiek organismā racionāli izmantots. Jebkurā gadījumā šūnas nesaņem glikozi, kas tām nepieciešama enerģijas iegūšanai. Glikoze nenonāk šūnās, bet uzkrājas asinīs un tiek izvadīta ar urīnu.
1. tipa cukura diabēta slimniekiem organisms insulīnu izdala maz vai arī neizdala vispār. No visiem ar cukura diabētu sirgstošajiem ar 1. tipu slimo 10 – 20 procentu. Visbiežāk ar to sasirgst cilvēki, kas ir jaunāki par 40 gadiem. Slimības simptomi sākas strauji un ir izteikti. Visbiežāk novērojamas slāpes, bieža urinācija, krišanās svarā, slikta dūša, vemšana.
2. tipa cukura diabēta slimniekiem organisms joprojām izdala insulīnu, bet nespēj to efektīvi izmanot. Ar 2. tipa diabētu sirgst apmēram 80 procentu visu cukura diabēta slimnieku. Parasti saslimst pēc 40 gadu vecuma. 2. tipa diabēta simptomi sākumā nav izteikti, tie progresē lēni, un cilvēks var mēnešiem un pat gadiem nenojaust par savu slimību un mēreni paaugstinātu cukura līmeni asinīs.
Paaugstināts risks saslimt ar cukura diabētu tad, ja tuvi ģimenes locekļi slimo ar to.
Palielināts risks saslimt ar 1. tipa diabētu ir tad, ja:
esat slimojis ar aizkuņģa dziedzera slimībām;
bijušas autoimūnas slimības.
Palielināts risks saslimt ar 2. tipa diabētu ir tad, ja:
kāds no ģimenes locekļiem sirgst ar diabētu;
esat vecāks par 40 gadiem;
ir lieks ķermeņa svars;
sievietēm grūtniecības laikā bijis cukura diabēts;
sievietes dzemdējušas bērnu, smagāku par 4,1 kg;
ir paaugstināts asinsspiediens;
ir pazemināts augsta blīvuma lipoproteīna holesterīna līmenis asinīs;
smēķējat.
Cukura diabēta simptomi:
pastāvīgas slāpes, bieža urinēšana, arī naktīs, izteikts nespēks, apetītes pārmaiņas, neskaidra redze, neizskaidrojams svara zudums, nieze, lēna brūču un iekaisumu dzīšana, nejutīguma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās, slikta dūša, vemšana, izsitumi uz ādas, furunkuli.
Katram cilvēkam var būt atšķirīgs šo simptomu kopums. Ne vienmēr raksturīgas visas nosauktās pazīmes. 1. cukura tipa diabēta gadījumā simptomi parasti ir izteiktāki un attīstās straujāk. 2. tipa cukura diabēta slimniekiem tie nav spilgti izteikti un sākumā var pat nebūt jūtami.
Ja ir kāda no minētajām pazīmēm vai arī kāda cita iemesla dēļ ir aizdomas, ka varētu būt cukura diabēts, vērsieties pie ārsta. Vispirms tiks noteikts glikozes līmenis asinīs, tad ārsts noteiks diagnozi.
Tas ko, kad un cik ēdat, tieši ietekmē slimības gaitu. Pareizs ēšanas režīms palīdz regulēt glikozes līmeni asinīs. Regulāra fiziskā slodze palīdz organismam labāk izmantot insulīnu un glikozi, uzlabo jūsu vispārējo veselības stāvokli un garastāvokli. Liekā ķermeņa svara samazināšana ir īpaši svarīga 2. tipa cukura diabēta gadījumā. Normāls svars uzlabo insulīna racionālu izmantošanu organismā.
1. tipa cukura diabēta slimniekiem nepieciešamas insulīna infekcijas. 2. tipa cukura diabētu ļoti bieži var kontrolēt tikai ar pareizu diētu un fizisko slodzi, tomēr varētu būt nepieciešamas tabletes glikozes līmeņa pazemināšanai un vai insulīna injekcijas.
Cukura diabēta paškontrole nepieciešama, lai slimību varētu sekmīgāk ārstēt. Paškontrole nozīmē to, ka cilvēks mājas apstākļos pats nosaka sev glikozes līmeni asinīs, urīnā un ketonvielas urīnā. 1. tipa cukura diabēta un ar citu tā tipu slimniekiem, kas ārstējas ar insulīnu, glikozes līmenis asinīs būtu jānosaka divas līdz četras reizes. 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kas ārstējas ar diētas palīdzību vai tabletētiem antidiabētiskiem līdzekļiem, tas jādara vismaz divas reizes nedēļā vairākas reizes dienā.
Visiem ar šo kaiti sirgstošajiem daudz jāmācās par savu slimību, jāapgūst jauns, īpašs dzīvesveids – dzīve ar cukura diabētu.
Pēc Latvijas Diabēta asociācijas materiāliem apkopoja Latvijas Diabēta asociācijas Jelgavas nodaļas vadītāja Ludmila Borzaja
Jelgavā ir 1297 diabēta pacienti, no tiem – 12 bērnu, Latvijā ar šo slimību sirgst 26 tūkstoši cilvēku.
