Jau 11. oktobra «Zemgales Ziņās» par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Cenu pagastā, proti, Ānes ciematā, skaidroju SIA «ĀNE – EP» tarifu apstiprināšanu Cenu pagasta Padomē.
Jau 11. oktobra «Zemgales Ziņās» par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Cenu pagastā, proti, Ānes ciematā, skaidroju SIA «ĀNE – EP» tarifu apstiprināšanu Cenu pagasta Padomē.
SIA «ĀNE – EP» no iedzīvotājiem par pakalpojumiem pieprasa samaksu nevis pēc izstrādātajiem tarifiem, kā to nosaka MK noteikumi Nr.281, bet pēc saviem aprēķiniem, kuros pierakstījumi gāzes patēriņam – 10 procenti, algām – 10 procentu un pierakstījumi arī elektrības patēriņam (siltuma ražošanai) utt. Klāt pierakstījumiem tarifu aprēķinos SIA «ĀNE – EP» vēl pierēķina sev peļņu, siltumam 11,5 procentus, ūdens apgādei 25 procentus utt.
Par to, ka tarifos ir pierakstījumi, liecina šāds fakts: Ānes ciemā sporta kompleksā «Mālzeme» siltuma uzskaitei 2000. gadā uzstādīts siltuma patēriņa skaitītājs. Kā izsakās Juris Ekmaņa kungs, tarifi ir pēc faktiskiem izdevumiem. Sporta komplekss «Mālzeme» arī maksā pēc faktiskiem izdevumiem, un tas ir 15,245 lati par MWh. Pārrēķinot uz apsildāmo platību 720 m², «Mālzemei» iznāk maksāt par siltumu 2,04 Ls/m² par visu apkures sezonu.
Iedzīvotājiem, pēc «ĀNE – EP» aprēķina, jāmaksā 24,4 lati par MWh jeb 0,55 Ls/m². Vides aizsardzības, tautsaimniecības un komunālo jautājumu komiteja SIA «ĀNE – EP» tarifos izsvītroja pierakstījumus un konstatēja, ka 1 m² apsildīšanai vajag Ls 0,40.
Kungiem deputātiem no saraksta «Mēs savam pagastam» šie skaitļi neko neizsaka. Ānes ciematā iedzīvotāju parādi par apkuri, īri un māju apsaimniekošanu ir iespaidīgi, vairāk par Ls 35 000. Lai tos segtu, pārējiem jāmaksā par nemaksātājiem. Tā paskaidro J.Ekmaņa kungs savā vēstulē Nr.20 no 22.08.2001. Cenu pagasta finansu komitejas sēdē 08.11.01. jautāju docentam Guntim Rozīša kungam, vai tas nav cilvēktiesību pārkāpums – maksāt par nemaksātāju. Atbilde bija: «Nu un!».
Tas vēl nav viss. Redzot to, kā «lieliskais piecinieks» no saraksta «Mēs savam pagastam» aizstāv tarifus ar pierakstījumiem, meklēju risinājumu pagasta Padomes sēžu 1998. – 2001. gadā protokolos. 1999. gadā Zviedrija piedāvāja palīdzību Jelgavas rajonam sadzīves pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai. Viss liecināja, ka tas būs Ānē. Cenu pagasta deputāti 1999. gada 23. novembrī savlaicīgi (protokola Nr.55 – 4. paragrāfs) lemj «novirzīt daļu saņemtā kredīta par Ānes ciema apkures gāzes samaksu Branku ciema gāzes apkures sistēmas ierīkošanai – līdz Ls 1000 mēnesī un vairāk – saskaņojot ar SIA «ĀNE – EP» (direktors J.Ekmanis)».
Var rasties secinājums, ka šiem asignējumiem bija paredzēti citi ceļi – kādam kabatās.
Gazifikācija Ānes ciematā tika veikta tikai 2000. gadā, bet naudas novirzīšana bija ieplānota jau iepriekš.
1999. gada 23. novembra protokola Nr.55 3. paragrāfā teikts «Līdz 2000. gada 1. martam nomaksāt visām mājām un visiem dzīvokļiem visu atlikušo summu par gāzes apkures ierīkošanu Cenu pagasta Padomei». Branku iedzīvotāji par gāzes katliem ir maksājuši un par augstāk minētām manipulācijām neko nezina.
Auditā par 2000. gadu Branku iedzīvotāju parādi par katliem netiek uzrādīti. Stabilizācijas projektā debitoru sarakstā parādās Ls 5228,04 Branku iedzīvotāju parādi (10.10.01.).
Cenu pagasta deputāti – Zeltīte Skrabes kundze, Arnis Pētersona kungs, A.Kozlova kungs, Guntis Rozīša kungs netur par vajadzīgu iepazīties ar «ĀNE – EP» iesniegtiem tarifu aprēķiniem. Tādēļ iesaku Cenu pagasta iedzīvotājiem atkārtoti izlasīt «Mēs savam pagastam» dotos solījumus. Lai jums veicas!
Eduards Sondors, Cenu pagasta deputāts
