Atmetot jebkādas ar māņticību saistītās domas par neveiksmēm 13. datumā, var droši teikt, ka Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa atstādināšana otrdienas valdības sēdē nevienam neizvērsās par pārsteigumu, šķiet, arī pašam atstādināmajam.
Atmetot jebkādas ar māņticību saistītās domas par neveiksmēm 13. datumā, var droši teikt, ka Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Jāņa atstādināšana otrdienas valdības sēdē nevienam neizvērsās par pārsteigumu, šķiet, arī pašam atstādināmajam. Lai arī valdība šoreiz it kā netaisās krist, kā izskatās, šā Ministru kabineta vairākuma lēmuma sekas vēl droši nevar prognozēt ne tikai sabiedrība, bet arī paši ministri. Ja J.Nagļa atcelšana no amata koalīcijai bijusi tikai pārbaude tās izturībai, tad pagaidām tā arī nav zināms, ar ko šādu politisku vieglprātību šīs akcijas iniciatori izskaidros saviem vēlētājiem.
Otrdiena ir iezīmējusies arī ar valdības vīriem līdz šim neizrādītu atklātību. Premjers Andris Bērziņš, kā ziņo aģentūra LETA, piemēram, nācis klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis šodien valdības sēdes laikā atzinis, ka PA ģenerāldirektora Jāņa Nagļa it kā veiktie procesuālie pārkāpumi SIA «Lattelekom» lietā ir tikai iegansts (?) Nagļa atcelšanai no amata. Premjers bijis pat vēl atklātāks, norādot, ka vienīgais, ko viņš pagaidām nesaprotot, – kurš pretendē uz PA šefa vietu. Pēc viņa domām, acīmredzot šo cilvēku iecerējuši izvirzīt tie valdības locekļi, kas balsoja par Nagļa atcelšanu. Pēdējais, starp citu, vēl nezinot, vai pēc atcelšanas no amata valdības lēmumu pārsūdzēs tiesā. Paša gods J.Naglim esot vairāk nekā svarīgs, taču arī sīkumains viņš nebūšot. Un te nu pavīd visai interesanta varbūtība – bet kas notiks tad, ja J.Naglis vērsīsies tiesā un tur panāks savu taisnību. Ko tādā gadījumā domā darīt atcelšanas iniciatori «tēvzemieši» un Tautas partijas (TP) valdības locekļi, kas līdz šim nav īpaši pārpūlējušies, lai noņemtu noslēpumainības plīvuru visai PA šefa atcelšanas lietai. Un galu galā, kurš var garantēt, ka nu ar lielo valsts uzņēmumu privatizāciju «ies kā pa sviestu». Ja abas minētās valdības partijas to nebija labi pārdomājušas, tad tā ir viena no lielākajām muļķībām, ko var izdarīt nepilnu gadu pirms Saeimas vēlēšanām.
Pats no amata atceltais J.Naglis ironizē, ka par viņa atbrīvošanas virzīšanu esot jāprasa TP un «tēvzemiešu» pārstāvjiem. «Es varu tikai minēt. Ņemot vērā, ka vairs nepiedalos raidījumā «Mini mani», negribu minēt,» tā šādā it kā pašam atbrīvotajam skumjā dienā irdz Naglis. Sliktākais ir tas, ka tagad par TV spēles «Mini mani» dalībniekiem ir padarīta vai teju visa Latvijas sabiedrība, kura nav pietuvināta Saeimas vai valdības aprindām, tāpēc, domājot par īstajiem Nagļa atbrīvošanas iemesliem, atliek vienīgi minēt, tāpat kā savulaik kāda ne pārāk veiksmīga politiķa komponētā dziesmā.
Iespējams, ka minēšanu varēs atvieglot J.Nagļa pēctecis PA ģenerāldirektora amatā. Ticēt, ka tas kāds nepolitisks «profesionālis privatizācijā», būtu gandrīz šizofrēniski. Šķiet, iespējams, ka no valsts viedokļa tiešām izdevīgākā kandidatūra būtu PA valdes loceklis Viktors Šadinovs, par kura kompetenci vismaz jurisprudencē pagaidām nav šaubu. Šķiet, jāpiekrīt J.Nagļa partijas biedram «ceļiniekam» Andrejam Panteļējevam, ka Nagļa atlaišana izraisīs privatizācijas procesa kavēšanos un traucējumus. Ja tas tā nebūs, tad A.Bērziņa valdībai varēs tikai uzsist uz pleca. Ja ne, tad privatizācijas kavētājus varēs meklēt starp J.Nagļa atlaišanas iniciatoriem un atbalstītājiem. «Tēvzemieši» jau vairākus gadus ar mainīgām sekmēm ar to mēģina nodarboties. Vai viņiem piebiedrojusies arī TP? Intervijā Latvijas Televīzijai A.Bērziņš, atbildot uz jautājumu, vai J.Nagļa atlaišana nav kā saistīta ar Saeimas vēlēšanu tuvošanos, atbildēja nepārprotami: «Droši vien, ka ir!» Tikai nav skaidrs, par kādiem muļķiem divas no valdības partijām tur vēlētājus, domājot, ka pa šiem 11 mēnešiem viņi gan jau aizmirsīs to, kas notika ar J.Nagli.
Šķiet, vēlēšanu tuvošanās ir smagi iedragājusi divu valdības partiju spēju spriest loģiski un tālredzīgi. Pat, ja kāda no šīm partijām dabūs savu cilvēku PA šefa krēslā (ar visām no tā izrietošajām sekām un labumiem), tām noteikti vajadzēs samaksāt ar nevienu vien vēlētāju, kas atturēsies par šīm partijām balsot. Vienīgā iespēja, kā notikušo vēl var vērst par labu, ir nodot sabiedrības vērtējumam visus ar šo lietu saistītos dokumentus. Tā noteikti ir vairāk nekā laba izdevība «Latvijas ceļam». Būtu ciniski J.Nagļa atbrīvošanu atstāt zem noslēpumainības plīvura. Plīvura, kuru kāds var noraut īsi pirms vēlēšanām.
