Oktobra beigās Latvijā parādījušās pirmās eiro banknotes. Tiesa, tie bija tikai paraugi, ar kuriem Beļģijas Nacionālās bankas pārstāvji iepazīstināja Latvijas banku speciālistus.
Oktobra beigās Latvijā parādījušās pirmās eiro banknotes. Tiesa, tie bija tikai paraugi, ar kuriem Beļģijas Nacionālās bankas pārstāvji iepazīstināja Latvijas banku speciālistus.
Banku speciālisti tausta eiro zīmes
Paraugi bija īstas naudas zīmes, ar kurām Beļģijas Nacionālās bankas pārstāvji (viens drošības, otrs iespiešanas speciālists) iepazīstināja Latvijas Komercbanku asociācijas vadību un Latvijas Bankas speciālistus. Seminārā piedalījās arī Ekonomikas policijas, Interpola un Tiesu ekspertīžu centra pārstāvji, Saeimas ESIC informēja Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mācību centra direktore Lilija Babre. Beļģu speciālisti iepazīstināja ar eiro banknošu izskatu un pretviltojuma pazīmēm. Pēc tam viņi ar eiro iepazīstināja Pareksa bankas prezidentu Valēriju Karginu. Divi banknošu komplekti palika Komercbanku asociācijas rīcībā.
Latvijas Bankas (LB) sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Motivāns apliecināja, ka LB Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadībai arī ir tās paraugi.
L.Babre izrādīja gatavību braukt un iepazīstināt ar eiro visus speciālistus, kam tas varētu interesēt. Izrādāmi ne tikai divi minētie banknošu komplekti, par eiro sagatavota ar datoru demonstrējama prezentācija.
Īsto ievedīs decembrī un daudz
Vai eiro lielākos daudzumos jau ir ievests kādā bankā, interesējos LB. Tas nenotiks centralizēti, tikai caur LB kasi, tā Saeimas ESIC skaidroja LB sabiedrisko attiecību speciālists J.Motivāns. «Latvijā ir brīva kapitāla plūsma, un mums nav tiesību to kontrolēt. Ir dažādi valūtas maiņas noteikumi, bet kapitāla plūsmas uzskaiti tie neietver. Kaut arī Eiropas Centrālā banka piedāvāja LB uzņemties centralizētu eiro piegādi, to tomēr neuzņēmāmies,» informē bankas speciālists.
«Jo arī tad visiem jau nebūtu obligāti jaunā nauda jāņem no mums, iespējams, ka dažu Latvijas komercbanku mātes bankās eiro varētu sagādāt lētāk. Tāpēc LB par eiro iegādi neviens neziņo, tāpat kā neziņo par citu iepirkto valūtu daudzumu. Mums nav ne jausmas, cik Latvijā ir, piemēram, jēnu. LB savus eiro pirks decembrī un uzreiz vedīs uz jauno filiāli,» apliecināja J.Motivāns.
Pēc Komercbanku asociācijas ziņām, īsto naudu lielākā – apmaiņai domātajā – daudzumā neviena banka vēl nav saņēmusi. Arī ES dalībvalstīs ne: tajās naudu pārved uz nacionālo banku krātuvēm. Latvijas komercbankas eiro naudu bankas saņems decembrī.
Banknošu septiņi nomināli
Monētas Latvijā vēl nav parādījušās, un tās komercbankas neinteresē. Naudaszīmju komplektā, kā zināms, ir septiņi banknošu nomināli – 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500.
To dzimšanas brīdis būtu fiksējams 1996. gada februārī, kad Eiropas Centrālās bankas priekštecis – Eiropas Monetārā institūta padome – izsludināja konkursu par labāko eiro naudaszīmju dizainu. Tika dotas divas tēmas: «Eiropas laikmeti un stili» un abstakta modernā tēma. Mārketinga, dizaina un mākslas vēstures eksperti izvēlējās piecus labākos dizainus katrā kategorijā, un par tiem tika noskaidrots sabiedrības vērtējums.
Uzvarēja Austrijas Nacionālās bankas dizainers Roberts Kalina, kura darbos parādīti septiņi svarīgi arhitektūras periodi Eiropas kultūras vēsturē. Logi un vārti, kas dominē katras banknotes parādes pusē simbolizē ES atklātības un sadarbības garu. Otrā pusē katrai zīmei ir kāda laikmeta tilts – sazināšanās simbols starp Eiropas tautām. Naudas zīmes atšķiras pēc izmēra un krāsas (tās ir zaļa, dzeltena, zila, sārti violeta un oranža).
Par banknošu izmantošanu to autori konsultējās ar Eiropas Neredzīgo apvienību. Tajās tika iestrādātas vairākas zīmes, kas palīdz naudu pazīt neredzīgajiem un vājredzīgajiem – daži banknošu elementi iespiesti reljefi, lai tos varētu sataustīt. Papildus banknotes vērtība iedrukāta lieliem asi kontrastējošas krāsas burtiem.
Banknotes sāka iespiest 1999. gada jūlijā 12 naudas spiestuvēs visās eirozonas valstīs, izņemot Luksemburgu. No 14,5 miljardiem iespiesto banknošu 10 miljardi zīmju tiks laisti apgrozībā no 2002. gada janvāra (pārējās paliks rezervē).
Krievu uzņēmēji gatavi norēķināties ar eiro
Valūtas stabilitāti garantē atzīšana – cilvēku gatavība to pieņemt un norēķināties ar to. «Latvija – Eiropas daļa, un baņķieriem simpātiska ir ideja, kad cilvēki lieto vienotu valūtu,» aptaustījis eiro naudas zīmes, laikrakstam «Vesti Segodņa» izteicās Pareksa bankas prezidents Valērijs Kargins. Viņš nesen piedalījies Davosas ekonomiskā foruma dalībnieku «apaļā galda» sarunās Maskavā kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. «Latvijas attīstības tempi pārsniedz Eiropas vidējos, tāpēc mūsu iestāšanās ES eiroekonomikai būs pozitīva,» laikrakstam teica V.Kargins.
«Kas attiecas uz tikšanos Maskavā, man ļoti patika Krievijas prezidenta un viņa komandas pozīcija reformu turpināšanas virzienā. Tā kā daudzas Latvijas ekonomikas jomas tādā vai citādā mērā atkarīgas no Krievijas tranzīta, mums ir ļoti svarīgi, kādā valūtā norēķināsies krievu uzņēmēji. Man radās priekšstats, ka viņi pakāpeniski nonāks pie eiro,» secinājis Pareksa bankas prezidents.
