Armija nav mistisks veidojums, kurā iekļūstot, neviens nevar būt drošs, ka reiz arī izkļūs ārā.
Armija nav mistisks veidojums, kurā iekļūstot, neviens nevar būt drošs, ka reiz arī izkļūs ārā. Lai parādītu, kas īsti ir Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, kāds ir to ekipējums un tehniskais nodrošinājums, kādi pienākumi ir dažādām militārajām struktūrām un kādas perspektīvas paveras jauniešiem, kas izvēlējušies militāro karjeru, NBS Rekrutēšanas un atlases centrs augstskolās rīko armijas dienas. Par pirmo šā pasākuma norises vietu tika izvēlēta Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Demonstrē ekipējumu un militārās karjeras priekšrocības
«Mēs gribējām informēt un radīt interesi par armiju – uzskatu, ka šis mērķis tika sasniegts,» tā nedēļu pēc pasākuma Armijas diena Latvijas Lauksaimniecības universitātē uzsver Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra virsnieka pienākumu izpildītājs Vilnis Veinbergs.
Atzīmējot atjaunoto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) desmito gadskārtu, kā arī vēloties informēt studentus un aicināt izvēlēties militāro profesiju, Latvijas Lauksaimniecības universitātē 8. novembrī notika Armijas diena LLU. Šo pasākumu organizēja Rekrutēšanas un atlases centrs, kas nodarbojas ar studējošās jaunatnes uzmanības piesaistīšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Centra virsnieka pienākumu izpildītājs V.Veinbergs atzīst, ka ar šā pasākuma palīdzību studējošie tika mudināti apsvērt iespēju gada laikā iegūt otru augstāko izglītību un veidot militāro karjeru. «Sākot ar šo gadu, Nacionālā Aizsardzības akadēmija jauniešiem, kas jau ieguvuši augstāko izglītību, piedāvā gada laikā iegūt arī otru. Izturot pēc Anglijas un Amerikas Savienoto Valstu pieredzes veidoto atlasi, kurā kandidātiem ir fiziskais pārbaudījums, loģiskā šķēršļu josla, psiholoģiskais un loģiskais tests, veselības, kā arī angļu vai vācu valodas pārbaude, jaunietis tiek uzņemts augstskolā. Ja kandidāts nolēmis mācīties pilna laika studijās, veiksmīgi nokārtojot gala pārbaudījumus, otra augstākā izglītība tiks saņemta jau pēc gada. Personām, kurām jau ir militārās pamatiemaņas, piemēram, pabeigta apmācība Zemessardzes 65. studentu bataljonā, augstāko militāro izglītību iespējams iegūt arī nepilna laika studijās. Tās ilgst divus gadus, un mācības notiek sestdienās. Šādi Nacionālo Aizsardzības akadēmiju students pabeidz kā leitnants, vada komandieris. Tūdaļ augstskolas beidzējs tiek nosūtīts uz kādu no NBS spēku daļām, kur sāk virzību pa militārās karjeras kāpnēm. Šādam jaunajam darbiniekam saskaņā ar spēkā esošo kārtību tiek piešķirta ēdiena nauda, ja dienests nenotiek dzimtajā pilsētā, arī līdzekļi dzīvoklim un, protams, alga. Saskaitot to visu, viņa ienākumi mēnesī stipri pārsniedz divus simtus latu «uz rokas», kas pašlaik ir visai konkurētspējīga alga. Bez tam augstskolas beidzējs saņem vienreizējo pabalstu tūkstoš latu apmērā – šī nauda pilnībā paliek skolas beidzēja rīcībā, ja vien viņš piecus gadus pēc studiju beigām strādā militārajās struktūrās. Tā ir stabila un droša karjera, kādu civilā dzīve mūsdienās vairs nespēj nodrošināt. Iepazīstinot studentus ar šiem faktiem, centāmies viņus arī ieinteresēt. Jāatzīst, ka šī iecere izdevās, jo Armijas dienas LLU laikā bija pēdējo kursu studenti, kas jau pieteicās studijām Aizsardzības akadēmijā,» tā V. Veinbergs.
Taču viņš arī norāda, ka pasākuma pamatmērķis tomēr ir tuvināt bruņotos spēkus tautai: «Līdz šim armija ir bijusi diezgan noslēpumaina un iedzīvotājiem grūti pieejama, tādēļ ir saprotams, ka sabiedrībā valda stāsti par «ģedovščinu», par necilvēcīgiem sadzīves apstākļiem, sliktu materiāli tehnisko stāvokli un vēl daudzām līdzīgām lietām. Rīkojot armijas dienas, bruņotie spēki kļūst pieejamāki un cilvēkiem iespējams klātienē redzēt, kāda tad īsti armija ir un ko tā piedāvā. Gribam parādīt, ka bruņotie spēki kļūst aizvien labāk apgādāti un profesionālāki.»
Vairāki Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvji «Ziņām» pauda viedokli, ka Armijas diena LLU ir izdevusies pilnībā, jo interesentu pirmajai reizei bijis pietiekami daudz. «Cilvēki pētīja dažādo militāro struktūru ieročus, to ekipējumu un formastērpus. Lielu interesi izraisīja Jūras spēku un speciālo uzdevumu vienības paraugdemonstrējumi. Bija arī apmeklētāji, kas noskatījās videofilmas par NBS vienībām. Vienīgā pasākuma sadaļa, kas neguva atsaucību, bija plānotā diskusija par bruņoto spēku nozīmi Latvijā un to integrāciju NATO – acīmredzot cilvēkiem šie jautājumi ir pilnībā skaidri,» tā V.Veinbergs. Viņš arī atzīst, ka pašlaik izveidojusies situācija, kad visiem gribas drošību, bet dažādu iemeslu dēļ neviens nevēlas par to gādāt, tādēļ ir cerība, ka ar armijas dienu palīdzību bruņoto spēku vērtējums uzlabosies un radīsies arī izglītoti jauni cilvēki, kas rūpēsies par valsts drošību.
Rekrutēšanas un atlases centrs informē, ka armijas dienas plānotas arī citās lielākajās Latvijas augstskolās. Pašlaik jau ir zināms, ka 5. decembrī tāds pasākums risināsies Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē.
«Labi, ka armija iziet tautā»
Jo vairāk sabiedrība redzēs savu armiju, jo augstāks būs tās reitings, un vairosies iedzīvotāju patriotisms, spriež Latvijas Lauksamniecības universitātes Fizkultūras katedras vadītājs Viktors Valainis.
«Es ar interesi sekoju Armijas dienas LLU norisei Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un man bija prieks, ka nu jau Nacionālo bruņoto spēku dažādās vienības savos stendos var izrādīt ne tikai «kalašņikovus», bet arī daudz modernākus un jaunākus ieročus. Domāju, ka pasākuma apmeklētāji to pamanīja, līdz ar to kaut nelielā saujiņā latviešu domas par armiju vismaz nedaudz mainījās uz labo pusi,» spriež V.Valainis. Viņš atzīst, ka armija nedrīkst būt tik slepena un nepieejama kā līdz šim, jo līdz ar nezināšanu cilvēki sāk baidīties un uzskatīt, ka tur notiek kas slikts. Savukārt šīs emocijas rada vēlmi no armijas izvairīties, bet tā tiek degradētas patriotisma jūtas: «Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka skolās būtu nepieciešams atjaunot militāro mācību, kā tas bija padomju laikos. Toreiz bērnos jau no mazotnes tika audzināts patriotisms un vēlme cīnīties par savu valsti. Nu jau daudzus gadus militārā mācība skolās netiek pasniegta, un ir lieliska iespēja novērot to, cik neieinteresēti savas valsts aizsardzībā ir jaunieši. Manuprāt, Armijas diena LLU un iesaistīšanās Zemessardzes 65. studentu bataljonā cilvēkos pamodina vēlmi gādāt par savu un savas valsts drošību. Ja tādu pasākumu būs vairāk un armija biežāk sniegs paraugdemonstrējumus, ies parādēs un iesaistīsies dažādu svētku svinībās, cilvēki to vērtēs tikai augstāk. Tādējādi celsies arī bruņoto spēku reitings un jaunieši no armijas vairs nebēgs.»
Visi uz armiju neskries, bet daļa gan
Nevar cerēt, ka pēc Armijas dienas LLU visi studenti pēkšņi vēlēsies iestāties armijā, taču tie, kam militārās lietas patīk, šajā pasākumā varēja pārliecināties, ka bruņotie spēki ir attīstījušies un spēj piedāvāt gan labu izglītību, gan arī stabilu un drošu karjeru, spriež Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu pašpārvaldes viceprezidents Jānis Kudums.
Izvērtējot Armijas dienas norisi, Studentu pašpārvaldes pārstāvis atzīst, ka ir bijušas dažādas organizatoriskas kļūmes, tomēr kopumā armijai izdevies piesaistīt studentu un citu jelgavnieku uzmanību, kā arī parādīt labāko no tā, kas bruņotajos spēkos ir. Būtiski ir arī tas, ka daudzi jaunieši tikai 8. novembrī uzzināja par iespēju gada laikā iegūt otru augstāko izglītību un precīzi noskaidroja militārās karjeras iespējas. «Es neesmu dienējis, un veselības problēmu dēļ mani armijā arī nākotnē neviens neņems. Bez tam pagaidām šaubos, vai vēlētos vienu gadu zaudēt tikai tādēļ, lai iemācītos soļot ierindā. Līdzīgas domas ir arī citiem studentiem, kas savu dzīvi un karjeru ir precīzi izplānojuši. Taču ne mazums ir arī jauniešu, kas studē, lai iegūtu augstāko izglītību, nevis, lai strādātu izvēlētajā specialitātē. Domāju, ka viņiem militārās karjeras alternatīva var šķist vilinoša. Manuprāt, ja vien cilvēks ievēro reglamentu un ir disciplinēts, armijā karjera viņam ir vieglāk iespējama nekā civilajā dzīvē. Tāpēc ir ļoti atbalstāmi tādi pasākumi kā Armijas diena LLU, kur katrs interesents var iegūt visu nepieciešamo informāciju, vēl jo vairāk, ja iespējams rokās paturēt un kārtīgi izpētīt dažādus ieročus,» tā J.Kudums. Viņš norāda, ka pasākuma svarīgākais mērķis bija parādīt, ka armija nav cita, parastiem cilvēkiem nepieejama pasaule, un tas arī izdevās.
