21. gadsimts, kurā jau kādu laiku dzīvojam, ir nosaukts par informācijas un informatizācijas laikmetu.
21. gadsimts, kurā jau kādu laiku dzīvojam, ir nosaukts par informācijas un informatizācijas laikmetu. Informācija ir nodēvēta par dārgāko preci, un par vienu no ietekmīgāko cilvēku pazīmēm droši var uzskatīt informāciju, kura ir šiem cilvēkiem, bet kuru diez vai kaut kad iegūs sabiedrība. Par vienu no pašvaldības funkcijām nepārprotami var uzskatīt tās iedzīvotāju informēšanu gan par pašvaldības norisēm, gan par visiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Formāli Jelgava pēc Andra Rāviņa vadītās pozīcijas nākšanas pie varas ir mainījusi sistēmu, kādā iedzīvotāji var iegūt nepieciešamo informāciju un nokārtot vajadzīgās formalitātes. Bet vai var apgalvot, ka Jelgavas Dome ir strikti nostājusies uz informācijas pieejamības un atklātības ceļa?
Skaidrs, ka jaunais Domes apmeklētāju zinātkāres apmierināšanas veids ir ērtāks par iepriekšējo, jo tā vietā, lai veiktu promenādi pa daudziem kabinetiem, tagad pietiek apmeklēt vienu, kurā iedzīvotāji var uzzināt gan par viņus interesējošajiem pašvaldības lēmumiem, likumdošanas normām, sociālajiem jautājumiem, iesniegt savs sūdzības vai iesniegumus utt. Tas it kā būtu solis pareizajā virzienā, par ko liecina arī vairākkārt uzteiktais Jelgavas Domes informācijas dienesta darbinieku veikums un atsaucība. Tajā pašā laikā «Ziņām» tika norādīts, ka, piemēram, par Domes plāniem daudz vieglāk esot uzzināt tiem cilvēkiem, kas kaut kā ir pietuvināti Domes pozīcijai un administrācijas spicei. Par atklātības trūkumu atsevišķos jautājumos errojas pat viens otrs opozīcijas deputāts, kas vedina domāt par Domes pozīcijas vēlmi aizrauties ar informācijas monopolizēšanu. Jo tā mēdz būt ļoti dažāda – sākot no sausi formālās, kuru var iegūt katrs, kam nav slinkums, beidzot ar stratēģiski svarīgu, kas vairumā gadījumu plašai sabiedrībai netiek izpausta. Nedaudzie šīs informācijas pārzinātāji var, piemēram, ātrāk un efektīgāk pielāgoties potenciālajām spēles noteikumu izmaiņām uzņēmējdarbībā. Un šo uzņēmēju konkurentiem, kuriem šāda veida ziņas nav pieejamas, neatliek nekas cits kā kārtējo reizi palikt garu degunu.
Atriežoties pie 21. gadsimta, jāteic, ka Jelgavā par tā iestāšanos brīžam vēl nevar nojaust. Piemēram, ja kāds potenciālais investors vēlēsies rast informāciju ar interneta palīdzību, tad, uzklikšķinot adresi , viņš tur neatradīs neko citu kā vien vientuļi skrejošu alni. Izskatās pat, ka dzīvnieks no kaut kā bēg. Varbūt no Jelgavas Domes, kas nav pacentusies to kārtīgi pabarot? Skaidrs, ka investors smiesies līdz asarām, jo nav jau kur investēt. Alnī taču neieguldīs…
Labāka arīdzan nav interneta lappuse , kur pašas būtiskākās sadaļas, kas saistītas ar informāciju par pašvaldību un uzziņām, ir tapšanas stadijā, turklāt nav skaidrs, kad tā beigsies. Bet alnis pa to laiku tikai skrien un skrien…
Var jau, protams, mēģināt aizbildināties, ka visu laiku nav bijis līdzekļu tādai greznībai kā normālas mājas lapas izveide, taču varbūt tieši šajā vietā vajadzēja paspīdēt, nevis, piemēram, aizrauties ar jaunu automašīnu īri, kas pati par sevi nav slikta. Rodas jautājums – ko Jelgavas Domes vadība uzskata par prioritāti – amatpersonu ērtības vai uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un papildu iespējas iegūt informāciju par pilsētu un pašvaldības darbu. Tā nu iznāk, ka Domes vadība ar jaunajām «Volvo» dzīvo 21. gadsimtā, bet informācijas pieejamība atpaliek aļņu līmenī… Domes pozīcijai būtu stingri jāapdomā, kā turpmāk dzīvot un uz kuriem jautājumiem likt akcentus, citādi vēlētāji nākamā gada rudenī Saeimā saliks savējos. Kā mēdz sacīt kāds pazīstams Latvijas politiķis: «Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār.» Varbūt Jelgavai pienācis laiks būt?
