Uzāna kungs, mēs esam tik tālu «civilizējušies», ka pašreiz neviens latvietim nepajautās: «Kā tev klājas savā dzimtajā Latvijā?».
Uzāna kungs, mēs esam tik tālu «civilizējušies», ka pašreiz neviens latvietim nepajautās: «Kā tev klājas savā dzimtajā Latvijā?» Diez vai atbilde būs pozitīva, tādēļ arī nav vērts jautāt. Varat pavaicāt krieviski runājošajai auditorijai, noteikti pateiks – slikti. Toties viņi, kara veterāni, ir lepni un gandarīti! Viņi 9. maijā saņēma no savas valdības naudas pabalstu, jo arī viņi cīnījās par SAVU Latviju!
Ļoti gribētu, Uzāna kungs, lai Jūs «Ziņās» (pēc publikācijas 13.11.) vairāk rakstītu par tiešām patriotiskiem cīnītājiem, kas to ir pelnījuši. Liekas, ka tas pagaidām ir labākais veids, lai latviešos atmodinātu pašcieņu. Domāju, ka pasaulē (varbūt, izņemot kādu cilts virsaiti Āfrikā) neviens premjerministrs neatļautos nosaukt savu tautu par muļķiem (Krištopans), par «reņģēdājiem» (Birkavs) vai par sliņķiem (Šķēle). Gribat vai ne, brīžiem jāaizdomājas par pavisam nesenu pagātni. Kur gan palikuši mūsu studenti lāčplēši, kas ar tādu «pompu» noplēsa A.Pelšes piemiņas plāksni no augstskolas un iemeta Daugavā? Televīzijā ne vienu reizi vien tika rādīts šis sižets, kā jārīkojas ar latviešu tautas kangariem. Tikai es nekur neesmu lasījis, ka Pelše latviešus būtu nosaucis par muļķiem, reņģēdājiem vai sliņķiem. Kur esat palikuši, drosmīgie studenti? Tāpat vajadzētu vairāk rakstīt par neseno, bet patieso pagātni. Lai jaunieši, kaut daļa, par to aizdomātos dziļāk! Tā liekas, ka Uzāna kunga aicinājums atcerēties bijušos brīvības cīnītājus, pagaidām ir sauciens tuksnesī. Mēs jau esam aizmirsuši pagātni pirms desmit gadiem, kur nu vēl pirms 50!
Būtu lietderīgi jaunākajai paaudzei atgādināt, kā, teiksim, Repšes kungs, kuram pašlaik miljons latu liekas tikai tāda kabatas nauda, ticis pie bagātības. Gluži vienkārši! Viņš ar saviem atbalstītājiem (t.i., kangariņiem – valdību) latviešu tautas uzkrāto naudiņu pārvērta plikos grašos. Šis kungs gluži kā burvju mākslinieks Kio dažās dienās summu, par kuru varēja nopirkt 30 jaunu ledusskapju, pārvērta par dažiem latiem, ar kuriem bija iespējams iegādāties vecu, sarūsējušu leduskasti. Toties pašam pēc neilga laika bija iespēja palepoties ar personīgo helikopteru. Būtu labi, ja avīzes vairāk pievērstos šāda veida vēstulēm. Mūsu it kā ievēlētajiem kungiem pagaidām šādi raksti ir kā pīlei ūdens.
Un tomēr… Arī ūdens sagrauž akmeni! Tikai cilvēkiem nevajadzētu zaudēt atmiņu.
Ar patiesu cieņu pret Latviju, jelgavnieks M.B.
