Brāļu kapu komitejas gadskārtējā kopsapulce notika novembra sākumā Brāļu kapu komitejas telpās Rīgā.
Brāļu kapu komitejas gadskārtējā kopsapulce notika novembra sākumā Brāļu kapu komitejas (BKK) telpās Rīgā.
Piedalījās vadītāji no visām Latvijas nodaļām. Par veikto atskaitījās Eižens Upmanis, uzsverot, ka laba sadarbība izveidojusies ar Aizsardzības ministriju. Ar tās palīdzību izveidota latviešu virsnieku piemiņas vieta Litenē. Noslēgts līgums par latviešu karavīru kapu aprūpi Latvijā, ierīkota atceres vieta Nezināmajam karavīram, kas gājis bojā Noriļskā. Turpinās sadarbība ar Vācijas kritušo karavīru kapu kopšanas Tautu savienību (VKKKTS). Sarīkots konkurss par trīs objektu celtniecību, un pēc tā 9. jūnijā tika atklāts piemiņas ansamblis II Meža kapos 7 000 kritušajiem vācu karavīriem, atjaunots piemineklis Vācu landesvēram un Beberbeķu Otrā pasaules kara vācu karavīru kopkapi, kur tika izdarīti pirmie pārapbedījumi.
Notiek sistemātisks Otrajā pasaules karā kritušo dažādu armiju karavīru pārapbedīšanas darbs. Aprūpē aktīvi darbojas jauniešu darba nometnes no Vācijas un Latvijas, kas vasarā strādāja Kalnciemā un Daugavpils rajonā. Latvijas jaunieši strādājuši Vācijā, Vācijas Bundesvēra karavīri – Beberbeķos un sadarbībā ar Latvijas karavīriem Jelgavas Miera kapos Pirmā pasaules kara apbedījumu atjaunošanā. BKK kopā ar VKKKTS darbojas fašistu holokausta upuru apbedījumu izveidošanā Biķerniekos, kur 30. novembrī tiks atklāts memoriāls.
Jelgavas pilsētā un rajonā galvenais darbs veikts sakarā ar Otrajā pasaules karā kritušo apbedījumu zondēšanu un ekshumāciju sadarbībā ar Jelgavas Domi un rajona pašvaldībām, par ko labvēlīgi izteicās E.Upmanis, jo daudzas pašvaldības nav atsaucīgas. Izpalīdzīgi ir arī vietējie iedzīvotāji, kā, piemēram, Sidrabenes pagasta Padome ar tās priekšsēdētaju Jāni Vīgantu priekšgalā. Jelgavā lielu atbalstu ir sniedzis Kapu saimniecības direktors Andrejs Zalcmanis.
Lielas grūtības sagādā arī pareizo apbedījumu vietu atrašana. Ļoti bieži šie darbi nedod cerētos rezultātus, lai gan tur pēc liecinieku norādēm uzlikti baltie krusti. Nesekmīgi bija arī mehanizētie zondēšanas darbi pie Bērzu kapiem 1. novembrī vācu kara gūstekņu iespējamā apbedījumu vietā, darbs augustā Svētbirzē, Tērvetes ielā un citās vietās. Daudz no iecerētā vēl nav paveikts, lai gan Jelgavas novadā mehanizēti izrakti 141, bet rokām – 49 kritušo karavīru pīšļi. Par darbu Pirmajā pasaules karā latviešu strēlnieku kauju un atceres vietās Tīreļpurva un Ložmetējkalna rajonā, Mangaļu muzejā informēja TZOK Voldemārs Birznieks, kas palicis bez finansiālā nodrošinājuma. Lielais latviešu strēlnieku varonības un piemiņas muzejs zem klajas debess, kura izveidošanā ieguldīts liels darbs un līdzekļi, atrodas a/s «Latvijas valsts meži» pārziņā, kam neesot attiecīgu līdzekļu. Bet Aizsardzības ministrija pagaidām aprobežojas tikai ar solījumiem.
Nikolajs Romanovskis, kura vadībā veikts ievērojams darbs Lestenes brāļu kapu izveidošanā, atzīmēja, ka īstais darbs sākts tikai 2000. gadā. Pagaidām apgūti Ls 200 000, bet nepieciešami divreiz lielāki līdzekļi. No valsts budžeta, pateicoties «TB»/LNNK deputātu ierosmei, 2000. gadā saņemti Ls 40 000, šogad – 30 000.
Kā ziedojumi Latvijā savākti Ls 47 000. Daudz ziedojuši Daugavas Vanagi, tautieši ārzemēs. E.Skreija informēja, ka no 1996. līdz 2001. gadam no 23 vietām izrakti 1400 Kurzemes cietoksnī kritušie, tajā skaitā 569 vācieši, kas pārapbedīti Saldus novadnieku Brāļu kapos. Šogad Lestenes BK pārapbedīti 238 latviešu karavīri.
Nākotne ir mūsu pašu rokās, jāstrādā ar jaunatni. BK Jaunatnes grupas pārstāvis Jānis Upmanis apgalvoja, ka jaunieši ir atsaucīgi latviešu karavīru slavas un piemiņas saglabāšanā. Sanāksmes dalībnieki izteicās, ka, braucot pa Latvijas ceļiem, nav redzamas vienotas norādes par karavīru apbedījumiem, kas vietām nekopti. E.Upmanis uzdeva jaunajai valdei kā vienu no galvenajiem uzdevumiem restaurēt Rīgas Brāļu kapus un līdzekļu ieguvei izveidot Rīgas BK fondu.
