Šogad savus laukus ir apdrošinājuši mūsu reģionā dzīvojošie cukurbiešu un ziemas rapša audzētāji, taču citus sējumus apdrošinājis nav neviens lauksaimnieks.
Šogad savus laukus ir apdrošinājuši mūsu reģionā dzīvojošie cukurbiešu un ziemas rapša audzētāji, taču citus sējumus apdrošinājis nav neviens lauksaimnieks.
Zemkopības ministrijai ir subsīdiju konts «Augkopības nozaru riska mazināšanai», kas paredz 50 procentu apdrošināšanas izmaksu segumu no valsts. Ikviens zemnieks var iet uz apdrošināšanas kompānijām un apdrošināt savus laukus, izmantojot šo valsts programmu, skaidro Jelgavas rajona Padomes izpilddirektore Mudīte Priede. Pie mazākām upītēm parasti lauksaimniecības kultūras netiek apdrošinātas, bet Lielupes krastiem tuvumā esošie lauki gan tiekot apdrošināti.
Arī kooperatīva «Svētes kopdarbs» grāmatvede Aija Paegle atzīst, ka neviens savus sējumus vēl nav apdrošinājis un nedomājot to darīt, lai gan prognozē, ka nākamgad tie atkal varētu applūst. Kooperatīvam neesot ko maksāt apdrošinātājiem.
Kā informē Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente Gunta Garanča, šogad vairākas mūsu reģiona saimniecības apdrošinājušas ziemas rapša laukus, no kuriem viena platība ir pat 250 hektāru, kā arī cukurbietes. Citas lauksaimniecības kultūras vēl nav apdrošinātas. Jāteic gan, ka savus laukus apdrošinājuši lielsaimnieki.
Izmantojot valsts piedāvāto apdrošināšanas programmu, visvairāk zemnieki sadarbojas ar «Baltu» un «Baltijas Transporta apdrošināšanu».
Kā norāda G.Garanča, kad kultūra iesēta un 80 procentos sadīgusi, tad to var apdrošināt, taču tomēr daudzi to nedara. Zemniekiem jārēķinās, ka upes krastos nevajadzētu sēt labību, jo tās vairāk vai mazāk iziet no krastiem.
