Latvijas Politiski represēto apvienības sveiciens latvju tautai, visiem neatkarīgajai Latvijas valstij lojālajiem mūsu valsts pilsoņiem Lāčplēša svētkos un Latvijas Republikas proklamēšanas 83. gadadienā!
Latvijas Politiski represēto apvienības sveiciens latvju tautai, visiem neatkarīgajai Latvijas valstij lojālajiem mūsu valsts pilsoņiem Lāčplēša svētkos un Latvijas Republikas proklamēšanas 83. gadadienā!
Novembris ir mūsu tautai izšķiroši svarīgu un mūžībā aizgājušo paaudžu piemiņas laiks. Pateicībā pieminot visus, kas ticībā Latvijai atdeva savas dzīvības atbrīvošanās cīņās, vēlāk okupantu soda nometnēs un Otrā pasaules kara kauju laukos, stiprināsim sevī apziņu, ka mums kā jebkurai sevi cienošai nācijai ir tiesības uz savu valsti, kurā gribam paši sev likumus lemt. Vēstures gaitā esam pierādījuši, ka mūsu likumi nekad nav bijuši pretrunā attiecīgā laikmeta starptautiski atzītām cilvēktiesību normām un tā būs arī turpmāk.
Neesam centušies iekarot un kolonizēt citu tautu etniskās teritorijas, bet par katru pēdu savas zemes mums vienmēr ir bijis un arī turpmāk būs jācīnās gudri, neatlaidīgi un pārliecināti. To sevišķi aicinām vienmēr ievērot mūsu jaunatni, gan tos, kuri jau šodien nešaubīgi pauž savu patriotismu, gan arī tos, kuri vēl atrodas okupācijas varu neatlaidīgi kultivētās latviešu nacionālās mazvērtības sajūtas valgos, kuriem vienaldzīgas ir mūsu vēstures patiesības, bet kuri, vēlēdamies izcelties ar domu savdabību un izmantojot demokrātisko visatļautību, augstākā mērā neētiski zaimo mūsu tautas vēsturi, ieskaitot ne tik senās tautas ciešanas zem okupācijas varu terora. Tā viņi parāda savu garīgo seklumu, inteliģences trūkumu, pat sava veida infantilismu.
Tomēr, atzīmējot mūsu valsts neatkarības pasludināšanas 83. gadskārtu, mēs vēlreiz apliecinām ticību Latvijas jaunatnei, mūsu tautas un valsts labākai nākotnei.
Grūti un smagi būs jāstrādā brīvas un plaukstošas Latvijas labā. Vēl ilgi un uzmācīgi mūs vajās pusgadsimtu ilgās okupācijas netaisnību un melu sekas. Diemžēl jāatzīst, ka tikai ar skaistiem patriotiskiem lozungiem vien mēs nespēsim nodrošināt savas tautas nākotni, ja ignorēsim visapkārt pasaulē notiekošo. Ekonomiska, politiska un militāra pašizolācija neatvieglos mūsu cīņu par cilvēces garīgo pamatvērtību atjaunošanu sabiedrībā, kas šodien bez ierunām atzīst vienu dievu – naudu. Mēs redzam, kur cilvēci ir novedusi šī bezjēdzīgā naudas, varas, pašlabuma un iedzīvošanās neremdināmā kāre.
Izeju no šā garīguma deficīta muklāja mums rāda komunistu okupantu nomocītā latvju dzejnieka Leonīda Breikša dzeja «Latvieša ticība». Ar šo ticību sirdīs mēs nesalauzti izgājām cauri okupantu soda nometnēm un sagaidījām mūsu tautas Trešo atmodu:
«Mēs varam iet caur visām mokām,
Mēs varam ciest vēl briesmīgāk,
Jo pacels Dievs uz savām rokām
Mūs tad, kad mūsu diena nāks.»
Tā ir un būs klāt vienmēr, kad esam nelokāmi un vienoti mīlestībā uz Dzimteni un ticībā Dievam, kas mūsu tautai lēmis šo skaisto zemi kā svētu mantojumu kopt un sargāt.
Dievs, svētī Latviju!
Sveiciens pieņemts Latvijas politiski represēto Koordinācijas padomes sēdē 2001. gada 8. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.
