Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs Jelgavas Domes deputātiem izskatīšanai iesniedzis priekšlikumu par pašvaldības uzņēmuma «Sfēra» direktores Teklas Žabovas atbrīvošanu no darba pēc Darba likumu kodeksa 254. panta.
Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs Jelgavas Domes deputātiem izskatīšanai iesniedzis priekšlikumu par pašvaldības uzņēmuma «Sfēra» direktores Teklas Žabovas atbrīvošanu no darba pēc Darba likumu kodeksa 254. panta par pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu attieksmi pret tiem.
Pēdējos gados jelgavnieki T.Žabovu galvenokārt pazīst kā patērētāju interešu aizstāvi, un šķiet, retais zina pašvaldības uzņēmumu «Sfēra» un tā darbības jomu. Uzņēmums izveidots 1994. gada beigās, un tā funkcijas saistītas ar svaru, mēru, realizācijas termiņu pārbaudēm tirdzniecības uzņēmumos, vides piesārņojuma mērījumiem. Funkcijas galvenokārt pārņemtas no pašvaldības policijas, un sākumā uzņēmumā nodarbināti ap 20 darbinieku. Pašlaik «Sfēras» pienākumi vairs īsti neatbilst pašvaldības uzņēmuma funkcijām.
Dokumentācija pamesta novārtā
Visu šo laiku uzņēmumu vadījusi direktore T.Žabova. Katru gadu «Sfērai» pašvaldība piešķīrusi dotācijas: sākumā 6000 latu gadā, pēc tam mazāk. Pēdējos divos gados uzņēmumā strādā trīs darbinieki. Un jau pērn Dome pārskatījusi nepieciešamību finansiāli atbalstīt «Sfēras» darbību. Līdzekļu piešķiršanai domnieki piekrituši ar nosacījumu, ka uzņēmums iesniegs pašvaldības vajadzībām veikto darbu un vides piesārņojuma mērījumu sarakstu. Proti, dotācija paredzēta tikai pēc noteiktu pakalpojumu saņemšanas. Tā kā nekādi padarītā apliecinājumi nav iesniegti, pašvaldība dotāciju nav piešķīrusi.
Veicot «Sfērā» revīziju, atklāts, ka kopš pagājušā gada uzņēmums nav regulāri maksājis par komunālajiem pakalpojumiem. Nesaskaņojot savu rīcību ar uzņēmuma īpašnieku, «Sfēras» direktore T.Žabova uzņēmuma telpās kā apakšnomniekus ielaidusi dažādas nevalstiskās organizācijas. No to maksājumiem «Sfēra» droši vien arī norēķinājās par apkuri, elektrību un citiem pakalpojumiem, jo uzņēmuma darbībai, kā uzsver Domes izpilddirektors G.Kurlovičs, bija gadījuma raksturs. Arī direktore T.Žabova acīmredzot galvenokārt nodarbojusies ar sabiedrisko darbību, nevis ar uzņēmuma vadīšanu.
Šogad darbu «Sfērā» viņa pavisam pametusi novārtā. Nav pildīts likums par grāmatvedību – grāmatvedības uzskaite nav kārtota, uzņēmuma saimnieciski finansiālā darbība bez papildu paskaidrojumiem vispār nav saprotama, saimnieciskos darījumus un pirkumus apliecinošie dokumenti neatbilst prasībām. Nav darba uzskaites dokumentācijas, sniegto pakalpojumu uzskaites žurnāla, uzņēmuma gada finansu plāna, un faktiski nav iespējams veikt pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu revīziju un pārliecināties par finansu plūsmu. Pērnā gada pārskatā nav iekļautas, precīzāk, ir noslēptas, kreditoru saistības 1451 lata apmērā. Tanī skaitā darba algu parāds ir 1178 lati, sociālo maksājumu – 273 lati. Šogad nenokārtoto saistību apmērs palielinājies. Komunālo maksājumu parāds ir ap 1000 latu, tanī skaitā parāds Nekustamā īpašumā pārvaldei kā telpu izīrētājam ir 459 lati, Siltumtīklu uzņēmumam – 381 lats. Pēc šā gada septembrī sniegtā pakalpojuma sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav nomaksāts 396 latu apmērā.
Ieņēmumus veido apakšnoma
Lai veiktu maksājumus, «Sfēra» pēdējos gados nodarbojās nevis ar pamatdarbību, bet nodeva savas telpas apakšnomā. Divām organizācijām – Patērētāju interešu aizsardzības klubam un Nevalstisko organizāciju atbalsta centram – telpas bez saskaņošanas ar pašvaldību iznomātas līdz šā gada beigām. Līgumā iekļauti nosacījumi par telpu nomu, sakaru, elektrības un pārējo komunālo pakalpojumu maksu. Pēc vairākiem dokumentiem konstatēts, ka nomas tipa maksājumi bez jebkādiem līgumiem iekasēti vēl no trim sabiedriskajām organizācijām – Zemgales novada Cilvēktiesību atbalsta tīkla, Jelgavas invalīdu sporta kluba «Cerība», Zemgales NVO invalīdu sadarbības tīkla.
Ja reiz no tik daudzām sabiedriskajām organizācijām iekasēta nauda par vienām un tām pašām telpām, kaut arī ne par visu platību, «Sfērai» vajadzēja būt pat līdzekļu pārpalikumam, nevis deficītam. Taču mantojums ir tāds, kāds ir. Tā kā revidentiem rēķinu uzskaites žurnāls netika uzrādīts, nav iespējams pārliecināties, vai ir uzskaitīti visi rēķini. Numerācija un datēšanas kārtība liecina, ka tie nav precīzi uzskaitīti.
Lai gan darbiniekiem alga netiek maksāta regulāri, kā paredzēts darba līgumā, direktore ar tiem nav nedz pārtraukusi darba attiecības, nedz noslēgusi papildu vienošanos par būtiskām darba nosacījumu un atalgojuma izmaiņām. Dažāda bijusi arī direktores alga. Līgumā tā noteikta 130 latu mēnesī. Pērn pirmajos četros mēnešos viņa kopā nopelnījusi 400 latu, savukārt šā gada septembrī algā aprēķināts 500 latu. Bet izdevumi par degvielu septembrī sasnieguši 250 latu. Tie izlietoti degvielas iegādei direktores T.Žabovas personīgajai automašīnai, kas izmantota darba vajadzībām. Un tas noticis apstākļos, kad uzņēmums neveic reālu saimniecisko darbību. Turklāt, salīdzinot ceļazīmēs uzrādīto degvielas patēriņu ar tās iegādes čekiem, rezultāti ir atšķirīgi. Nomas līgumu par mašīnas izmantošanu T.Žabova pēc saviem ieskatiem noslēgusi pati ar sevi, lai gan šādos gadījumos slēdzams patapinājuma līgums, ko apstiprina pašvaldības izpilddirektors.
Direktore nav sameklējama
Tāds ir revidentu izklāstā minēto faktu apkopojums. Pārbaudes materiālus T.Žabova rakstiski nav apstrīdējusi. Savukārt paskaidrojums ir vispārīgs un atgādina runāšanu riņķī un apkārt. Parādu sakarā T.Žabova norādījusi, ka tajos vainojams īpašnieks – Dome, kas pagājušajā gadā uzņēmumam nav piešķīrusi dotāciju 2500 latu…
Taču tālākā pašvaldības darbība, kā atzīst izpilddirektors G.Kurlovičs, ir apgrūtināta, jo T.Žabova nav sameklējama. Direktore nav ieradusies ne uz uzņēmuma audita pārbaudes rezultātu izskatīšanu, ne uz Domes Finansu komitejas sēdi. Pašvaldības izpilddirektors iesniedzis priekšlikumu atbrīvot T.Žabovu no darba pēc Darba likumu kodeksa 254. panta 1. punkta par darba pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu attieksmi.
Attiecībā uz turpmāko uzņēmuma «Sfēra» likteni G.Kurlovičs norāda, ka tas ir nodots privatizācijai. Pašvaldība minēto parādu dēļ zaudējumus necietīs, jo nenokārtotās saistības uzņemsies privatizētājs. Faktiski šajā gadījumā privatizācija saistīta galvenokārt ar telpu nomas tiesību iegūšanu, jo uzņēmums ar sākumā uzskaitītajām funkcijām nevienam nav nepieciešams.
Arī «Ziņām» neizdevās sazināties ar T.Žabovu. Līdz ar to neatbildēts paliek jautājums, kā direktore, kas bezatbildīgi izturējusies gan pret darba devēju (pašvaldību), gan bijusi nekorekta pret uzņēmuma darbiniekiem, algu maksājot no reizes uz reizi, var uzņemties aizstāvēt patērētāju tiesības?
