Ir interesantāk aiziet un redzēt savām acīm, kā strādā florists, maiznieks vai ugunsdzēsējs, nekā klausīties, ko par to stāsta, piemēram, televīzijā.
Ir interesantāk aiziet un redzēt savām acīm, kā strādā florists, maiznieks vai ugunsdzēsējs, nekā klausīties, ko par to stāsta, piemēram, televīzijā.
Ēnu dienā tīņiem bija plaša izvēle, kurp doties: uz salonu «Optika», Pils aptieku, Latvijas Dzelzceļu, veterināro klīniku «Sanarius», ziedu salonu «Palete», aušanas studiju «Dardedze», autoremonta darbnīcām «Sigva», «Tripleks», salonfrizētavām «Stils», «Karmena», «Edīte» un citām interesantām darbavietām.
Lūk, ko ēnas uzzināja!
Policista darbs ir vajadzīgs, lai pilsētā nodrošinātu kārtību, ugunsdzēsēja – lai palīdzētu cilvēkiem nelaimē, audēja strādā, lai mums būtu prieks, bet fotosalons «Kodak Aura» rūpējas par mūsu vaļasprieku – fotografēšanu.
Lai strādātu par veterinārārstu, jābūt drosmīgam un stipram, datorgrafiķim jāprot gramatika un zīmēšana, bet Autobusu parka autobusa vadītājam ne tikai jāzina satiksmes noteikumi, bet arī labi jāuzvedas, savukārt ugunsdzēsējam jāprot sniegt pirmā medicīniskā palīdzība.
Svešvalodas ir jāzina veterinārārstam, aptiekāram, biškopības veikala «Nektārs» darbiniekam, autoatslēdzniekam, policistam, fotogrāfam, optometristam, ugunsdzēsējam, floristam un dārzniekam, frizierim. Braukt ar mašīnu noteikti jāprot veterinārārstam, auto remontētājam, policistam, ugunsdzēsējam. Gandrīz katrā darbavietā ir jāprot strādāt ar datoru.
No gaisa zināšanas un prasme nekrīt! Izrādās, lai varētu strādāt un pelnīt naudiņu, ir jāmācas augstskolās, kursos, speciālās skolās, no savas pieredzes, no grāmatām! Pat, lai strādātu par sargu tipogrāfijā, ir jāizlasa instrukcija.
Daudzās profesijās jāstrādā arī naktīs – veterinārārstam, dzelzceļa darbiniekam, policistam, iespiedējam un fotosalona direktoram, ugunsdzēsējam, maizes cepējam, reizēm arī floristam.
Vai darbā var palīdzēt arī bērni? Izrādās, viņi var aust, palīdzēt veterinārārstam, floristam, fotosalona un dārzniecības darbos.
Ne vienmēr darbs sagādā prieku, jo ir jārēķinās arī ar stresu, nogurumu un neveiksmēm vai nesaskaņām ar kolēģiem.
Darbs var būt arī bīstams – veterinārārstu var sakost dzīvnieks, aptiekas darbinieks nedrīkst kļūdīties un iedot nepareizās zāles, aužot var ieraut skabargu, dārzniecībā bīstamas ir indīgas puķes un darbs ar ķimikālijām, frizierim – utis un asi instrumenti, autobusa šoferiem – neuzmanīgi gājēji, bet visbīstamākā profesija ir ugunsdzēsējiem – uguns, dūmi, sprādzieni, augstums, ķīmiskās avārijas, var sabrukt konstrukcijas, risks, stress.
Darbs nav tikai nopietna strādāšana vien, jo notiek dažādi pārpratumi un smieklīgi atgadījumi. Piemēram, ugunsdzēsēji ķēra izsprukušu papagaili un mēģināja nocelt no koka kaķi, glāba tilta margās iesprūdušu suni, bet aptiekā pamperu nosaukums tika sajaukts ar košļājamās gumijas nosaukumu.
Par spīti grūtībām, visiem darbiniekiem gandarījumu sniedz iespēja palīdzēt cilvēkiem, klientu pateicība, bet vislielāko prieku sagādā algas dienas. Kvēlākā vēlēšanās visu profesiju pārstāvjiem ir pelnīt vairāk, lai būtu vairāk vai mazāk darba, lai būtu laba veselība.
Pēc darba ir vajadzīga laba atpūta, lai vēlāk varētu sākt ikdienu jauniem spēkiem. Tāpēc kolektīvi atpūšas, svinot jubilejas, ejot uz kafejnīcām, dodoties izbraukumos un ekskursijās.
Paies gadi, un arī mēs strādāsim, bet pagaidām ir jāmācās, jo vajadzīga laba izglītība, specialitāte, pieredze, prasme un atbildības izjūta.
Gundega
