Ir neskaitāmi daudz dažādu nozaru, ar ko nodarboties savā lauku sētā, taču retais dara ko ļoti neierastu.
Ir neskaitāmi daudz dažādu nozaru, ar ko nodarboties savā lauku sētā, taču retais dara ko ļoti neierastu. Platones pagasta Jaunkutēnu māju saimniece Milda Buša, sekojot savai sirdsbalsij, katru dienu gādā par 12 šķirnes suņiem un to kucēniem, no kuriem sev tīkamāko reiz izvēlējies pat līdzšinējais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un mūziķis Juris Karlsons.
Četrkājainie draugi Jaunkutēnos tiek audzēti galvenokārt komerciālos nolūkos. Suņus krusto Skandināvijas valstīs, un to kucēni nereti ir tik mīļi, ka saimniekiem ir ļoti grūti šķirties no tiem. Taču ne visi tiek doti jauniem saimniekiem. M.Buša ļoti mīl savus suņus un bieži vien tos audzē pati, bet vēlāk izrāda dažādās izstādēs arī ārpus mūsu valsts robežām. No tām saimniece neatgriežas tukšām rokām, jo viņas spalvainie draugi atbilst visām šķirnei izvirzītajām prasībām un tiek apbalvoti.
Mēs ļoti daudz ko zinām par suņiem, bet taisnību var pateikt tikai lietpratējs, kas diendienā ir kopā ar šiem gudrajiem dzīvniekiem. M.Bušai pirmais suns bijis 14 gadu vecumā, tādēļ, ņemot vērā viņas bagāto pieredzi, noskaidrosim patiesību.
Pieņēmums. Suņi kož!
Patiesība. Ar «Ziņām» Jaunkutēnos sasveicināties steidza gan lieli, gan mazi suņi, tikai rotveilera kucīte tika ievesta atsevišķā aplokā. Vai viņa kož? M.Buša teica, ka šīs šķirnes suņi ir ļoti uzticami, rotveilers ir gatavs iet cauri ugunij, lai tikai pasargātu saimnieku. Iespējamība, ka tas kodīs, ir visai neliela. Citādi ir tad, ja neviena no saimniekiem nav pagalmā, jo rotveilers ir krietns savas teritorijas sargs. Šis suns ir dresēts, tāpēc arī kļuvis rāmāks.
Izstāžu suņi ir pavisam mierīgi, draudzīgi un nekož. Jaunkutēnu lielie skaistuļi – Bernes ganu suņi (Šveices nacionālie suņi), bulmastifs, Neapoles mastino, zeltainais retrivers un mazais, lapsēnam līdzīgais šeltijs – par negaidītajiem ciemiņiem bija it priecīgi, taču katras šķirnes pārstāvim tomēr piemīt savas īpatnības – cits kustīgs un veikls, bet vēl cits – lēnāks vai lempīgāks.
Pieņēmums. Suns ir cilvēka labākais draugs!
Patiesība. Ja saimnieks ar savu suni nodibina pareizu kontaktu, tad viņš ir ieguvis patiesi īstu draugu – tā uzskata M.Buša. Protams, ir šķirnes, kuras par saimnieku izvēlas vienu no vairākiem cilvēkiem ģimenē, bet ir arī tādas, kuru pārstāvji ir visiem draugi. Tādēļ arī audzē dažādu šķirņu suņus dažādām gaumēm.
Pieņēmums. Šķirnes suņi vairāk slimo.
Patiesība. «Man ir vesela suņu audzētava, un es neesmu ieinteresēta, lai kas slikts atgadās, tādēļ visi suņi ir potēti pret dažādām kaitēm, tie ir arī izgājuši nepieciešamās pārbaudes. Suņiem nav diatēzes, infekcijas slimību, profilaktiski tiek dotas prettārpu zāles. Ja to visu ievēro, tad nekāda slimību uzbrukuma nav,» norādīja M.Buša.
Pieņēmums. Veselīgākā maltīte ir «Pedigree» un «Chappi».
Patiesība. Ar sauso barību Jaunkutēnu suņu saimnieki nav aizrāvušies. Tiem tiek pirkta gaļa. Arī pašmāju vistu sadētās olas apēd četrkājainie draugi. Saimniecībā mīt četras govis, līdz ar to kucēniem tiek piens, kā arī piena produkti. Nereti izstādēs kā balvu pasniedz sauso barību. To gan spalvainie draugi apēd.
Pieņēmums. Šķirnes suņi ir dārgi.
Patiesība. Jaunkutēnos visi suņi ir ar labiem ciltsrakstiem, un tur ik brīdi pārdošanā ir kādi kucēni. Pircējus saimnieki atrod caur Latvijas Kinoloģijas klubu, izstādēs, kā arī pie paziņām. M.Buša atzina, ka skumji šķirties no katra kucēna, jo ikviens mazulis kļūst par mīluli. Jo īpaši šķiršanos, protams, pārdzīvo saimnieces bērni.
Visbiežāk ar katru pircēju individuāli tiek sarunāta kucēna cena, taču katram ir sava vērtība. Mazos bumbulīšus – rotveilera kucēnus – arī tagad var nopirkt par cenu, sākot no 50 latiem. «Tas ir ļoti lēti, taču šīs šķirnes suņi pēdējā laikā ir īpaši iecienīti,» skaidroja M.Buša. Savukārt Šveices nacionālā – Bernes ganu suņa – cena ir pat 500 dolāru. Tieši šīs šķirnes kucēnus Jaunkutēnos savulaik iegādājies gan Jānis Naglis, gan Juris Karlsons. Reti Latvijā sastopami ir bulmastifa šķirnes suņi. To cena ir aptuveni 1000 dolāru. Jāteic, ka suņu cenas ir dažādas atkarībā no to šķirnes izplatības.
Pieņēmums. Izstādēs piedalīties ir dārgi.
Patiesība. Lai piedalītos izstādē, vispirms ir jāpiesakās un jāsamaksā 6 – 15 latu par vienu suni. Ārpus Latvijas, protams, tas ir dārgāk. M.Buša parasti uz izstādi dodas ar trim, četriem suņiem, tādēļ jau no trīs mēnešu vecuma kucēnam tiek mācīta izstādes stāja. «Divas reizes gadā mums ir svētki – starptautiskās izstādes, kurās parasti iegūstam kādu balvu. Arī Latvijā mēs uzvaram. Par to vienmēr ir gandarījums, jo darbs vainagojas panākumiem. Un pienākumu nav mazums. Jāstrādā cauru dienu, arī brīvdienās.» Suņus audzināt palīdz arī saimnieks Aivars un Bušu pāra trīs atvasītes – Ģederts, Marģers un Konrāds.
Taču, lai iegūtu kucēnus ar izciliem ciltsrakstiem, kucītes tiek vestas pārot uz Skandināvijas valstīm, taču ceļš uz turieni un dzīvošana izmaksā ap 100 latu.
Pieņēmums. Suņi ar putniem nevar sadzīvot.
Patiesība. Iebraucot Jaunkutēnu pagalmā, nevar nepamanīt barā staigājošās zosis. Šur tur tekalē arī vistiņas un pastaigājas tītari. Turpat savu ikdienu aizvada arī dzīvespriecīgie suņi. Saimniece sacīja, ka dažkārt jaunie, neapdomīgie kucēni pa kādai vistai gan sakož, taču vēlāk iemācās ar mājputniem sadzīvot. Zosis paziņas jau aizrunā Ziemassvētku galdam, arī uz Mārtiņiem no Jaunkutēnu putniem daudzi gatavoja tradicionālo svētku cepeti.
M.Buša smēja, ka Jaunkutēnos ir viss, izņemot cūkas, arī labība 50 hektāros tiek audzēta. To stāstot, saimniece piebilda: «Laukos mūsdienās nav viegli, jādara viss iespējamais, lai normāli dzīvotu.»
