Novembrī sezonu atsāka Līvbērzes Biznesa un informācijas centrs, kas regulāri ceturtdienās organizē dažādus kursus un seminārus lauku ļaudīm.
Novembrī sezonu atsāka Līvbērzes Biznesa un informācijas centrs, kas regulāri ceturtdienās organizē dažādus kursus un seminārus lauku ļaudīm. Šis ir tikai centra otrais darbības gads. Cik daudz paveikts pērn un ko zemniekiem centrs piedāvās šogad?
Centra vadītāja Ruta Medne stāsta, ka darbības sezona iekārtota tā, lai būtu ērti lauku ļaudīm: «Sākam novembrī un beidzam martā, aprīlī. Novembrī lielākie lauku darbi ir jau apdarīti, bet savukārt martā sākas pavasara zemes darbi. Ziema ir laiks, kad lauciniekam atliek vairāk brīvu brīžu, lai izglītotos.»
Kā izvēlaties seminārus, ko piedāvāt pagasta iedzīvotājiem?
Var teikt, ka pirmajā gadā mēs mācījāmies no savām kļūdām. Sākumā vēlējāmies izglītot zemniekus menedžmenta un biznesa jautājumos, bet izrādījās, ka «sausas», teorētiskas zināšanas viņiem neiet pie sirds. Tā arī bija, ka uz pirmajām nodarbībām atnāca tikai seši cilvēki. Sapratām, ka kaut kas ir jāmaina. Sarunās un diskusijās atskārtām, ka viņus vairāk saista tēmas, ko uzreiz praktiski var izmantot savās saimniecībās. Vēlāk jau izkristalizējās zemniekiem lietderīgākās jomas – dārzkopība, ainavu arhitektūra, būvniecība un citas.
Kāds ir jūsu centra klients?
To ir ļoti grūti pateikt – nāk gan sievietes, gan vīrieši, jauni un jau pieredzējuši, zemnieki un piemājas saimniecību īpašnieki, līvbērznieki un cilvēki no kaimiņu pagastiem. Mums ir liels prieks, ka no sešiem semināra dalībniekiem jau esam izauguši līdz divdesmit. Jācer, ka zemnieki arī šosezon būs tikpat atsaucīgi. Lai gan mūsu pieredze liecina, ka līdz Jaunajam gadam apmeklētība ir mazāka – pēc rudens darbu sezonas lauciniekiem ir vajadzīga neliela atelpa. Viņi tikai janvārī atkal ir gatavi ķerties pie darba.
Kas tad notiek līdz janvārim?
Jau pērn piekopām šādu tradīciju un neatmetīsim to arī šogad: novembrī piedāvājam lekcijas vairāk cilvēku priekam un atslodzei. Pērn tie bija pašapziņas celšanas kursi, šogad – ārstnieciskā vingrošana. Tā ir kā iešūpošanās, pēc tam ir nopietnākas lietas.
Kādās jomās zemnieki vēlas papildināt zināšanas šogad?
Līvbērze ir pagasts, kur vairums audzē dārzeņus. Tāpēc, pielāgojoties viņiem, regulāri cenšamies atrast ko jaunu dārzeņkopībā. Tā jau ir, ka ik pa laikam šajā jomā kaut kas mainās, arī katrs lektors uz šo tēmu raugās no sava viedokļa. Plānojam, ka piedāvāsim lekcijas arī augu aizsardzībā, nezāļu apkarošanā. Protams, būs arī ne tik praktiskas lietas – grāmatvedība un Valsts ieņēmuma dienesta seminārs par jaunāko likumos. Tas zemniekiem tomēr būtu jāzina.
Kādas atsauksmes dzirdat no dalībniekiem?
Kāds jau noteikti teiks, ka labāk apmeklēt kursus Rīgā vai pat Jelgavā. Ir tādi skeptiķi, kuriem šķiet, ka pagastā viss ir zemākā līmenī. Bet tie, kas atnāk, pārliecinās, ka lekcijas lasa slaveni pilsētas lektori, iegūtās zināšanas ir tuvinātas noteiktas teritorijas cilvēkiem. Protams, pluss ir arī tas, ka nav jādodas uz galvaspilsētu un jātērē krietni vairāk laika.
***
Sandra Mediņa, saimnieko savā piemājas saimniecībā un regulāri apmeklē vietējos seminārus:
Pirms trim gadiem mūsu ģimene sāka saimniekot no nulles: bija dažas govis un nedaudz zemes. Šajos gados esam jau krietni vien izauguši – līdzās lopkopībai pievērsāmies arī burkānu audzēšanai. Ar katru gadu cenšamies paplašināties, un bez izglītošanās neiztikt. Es vispār esmu cilvēks, kas uzskata, ka mācīties nekad nav par daudz. Agrāk regulāri braukāju gandrīz uz visiem lauku ļaudīm domātajiem rajona semināriem, bet tagad apmeklēju arī vietējos. Es arī mācībām varu pievienoties tikai janvārī, jo gribas atpūsties no darba sezonas. Savukārt martā jau izglītošanās beidzas – jāsāk apstrādāt zemi un domāt par nākamā gada ražu. Tomēr man ir prieks, ka Līvbērzē zemniekiem nāk pretī – cik un kādas tēmas esam ieteikuši, tik arī pagasts ir noorganizējis. Īpaši priecīga esmu par grāmatvedības kursiem, jo nezināšana taču neatbrīvo no atbildības.
