Aizvien nozīmīgāka, iemantojot zemnieku un patērētāju interesi, kļūst bioloģiskā lauksaimniecība un tās produkti.
Aizvien nozīmīgāka, iemantojot zemnieku un patērētāju interesi, kļūst bioloģiskā lauksaimniecība un tās produkti. Taču, lai ar to nodarbotos, nepieciešams pat trīsreiz vairāk zināšanu nekā intensīvajā lauksaimniecībā: dažkārt nebūs ražas, ja dārzeņa iesēšana nokavēta tikai par stundu.
Runājot ar speciālistiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, kļūst skaidrs, ka tā nav joka lieta. Lai izaudzētu ekoloģiski tīru produktu, jāiegulda liels darbs, neiztikt arī bez padziļinātām zināšanām. Par visu to vairāk stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekānes vietniece Elita Šeļegovska un pasniedzējs Aivars Pogulis, kas strādā pie bioloģiskās lauksaimniecības studiju programmas viena bloka koordinēšanas.
Veselībai – zāļu tējas
Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības pamatojas uz visiem pamatprincipiem, kas eksistē, notiek dabā un izmanto izejvielas, kas ir veidotas no dabiskiem materiāliem, nepiesaistot rūpnieciski un ķīmiski ražotus preparātus – pesticīdus u.c.
Ir dažādas negatīvas parādības, ar kurām ir jācīnās (augu slimības, kaitēkļi u.c.) un to kaitīgā ietekme jāierobežo. Bioloģiskajā lauksaimniecībā tam ir īpašas metodes. Lai dabiski augus attīrītu no kaitēkļiem, viens no risinājumiem ir to tuvumā izveidot putnu ligzdošanas vietas, lai lidojošās radības, piemēram, tārpiņus, apēstu. Ir arī sarežģītākas metodes, kas prasa zināšanas. Piemēram, slimības var ierobežot, izgatavojot dabīgus preparātus – īpašus zāļu uzlējumus. Pie tam tie tiek gatavoti no pareizajās Mēness fāzēs un pēc citiem kritērijiem vāktām zālēm. Nezinātājs, sastopot zemnieku šādi darbojamies, to smīkņājot sauc par pūšļotāju. Taču patiesībā saimnieks noņemas ar īpašu nozares paveidu – biodinamisko lauksaimniecību, kuras paņēmieni ir ļoti efektīvi. Te jāievēro noteikts laiks ne tikai mēnešos, bet pat stundās, kad ir vislabākais laiks sējai un citiem darbiem, kādā horoskopa zvaigznājā atrodas Mēness, kāda planēta ietekmē utt. Biodinamiskās lauksaimniecības metodes ir pārbaudītas ne tikai ārzemju laboratorijās, bet arī saimniecībā Latvijā – Liepājas rajonā zemnieks vienā dobē redīsus iesēja pareizajā stundā, otrajā – tieši 60 minūšu vēlāk. Izbrīns bijis liels, kad precīzi sēto redīsu raža izdevās nevainojama, bet par otru sējumu labāk nerunāt. Neticami, bet fakts.
Lai nodarbotos ar bioloģisko lauksaimniecību, jābūt atbilstošai domāšanai, pārliecībai, dzīves stilam un, protams, vēlreiz – zināšanām. Šajā nozarē būtiski ir kāpināt augsnes auglību, kas ir kā pamatrādītājs, bet tas nav viegli, jo augsne ir komplicēts organisms. Bioloģiskajā lauksaimniecībā stingri jāievēro augu seka. Maldīgs ir priekšstats, ka nekas nav jādara. Šī nozare prasa lielu roku darbu, kas mūsu valstī pagaidām ir lēts, un zināšanu krājumu.
Bioloģisko lauksaimniecību – jau pamatskolēniem
LLU Lauksaimniecības fakultātē šogad tika izveidots jauns izvēles priekšmetu bloks – Bioloģiskā lauksaimniecība. To apguvis, students saņem sertifikātu. Tā ir iespēja, sākot ar trešo kursu, padziļināti mācīties bioloģiskās lauksaimniecības pamatus. Kā izrādās, studenti ir ļoti ieinteresēti. Arī zemniekus šī nozare nav atstājusi vienaldzīgus. Viņi zvana un interesējas par izglītības iespējām šajā nozarē. LLU nākamgad ir ieplānojusi kopā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centru organizēt kursus par bioloģisko lauksaimniecību. Nesen par šo tēmu Zemkopības ministrijā (ZM) bija seminārs, kurā LLU iepazīstināja ar projektu par pasākumiem mūžizglītības sekmēšanā bioloģiskajā lauksaimniecībā Latvijā, kas paredz izveidot saskaņotu izglītības sistēmu ar atbilstošām mācību programmām bioloģiskajā lauksaimniecībā jau no pamatskolas. ZM darbinieki un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas apvienības biedri projektu vērtēja atzinīgi, taču par finansiālo segumu jādomā pašiem. Te nu pozitīvās idejas īstenošanai vismaz uz laiku tiek iedegta sarkanā gaisma.
Izglītošanai LLU piesaistījusi vairākus ārzemju vieslektorus, tagad ir pieejama citu zemju literatūra, diemžēl svešvalodās. Pavisam trūcīgi ir ar latviski publicētiem materiāliem. Pieejama ir grāmata divās daļās «Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā», ko izdevusi Latvijas Zemkopības ministrijas Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība.
Pie mums izdevīgāk audzēt ierasto
Šogad Latvijā reģistrēts vairāk nekā 170 sertificētu zemnieku saimniecību, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Taču statistika rāda, ka ekoloģiskus produktus audzē tikai 0,1 procentā no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Katru gadu šie rādītāji mēdz nedaudz mainīties, jo šādām saimniecībām ik gadu jāiztur sertifikācija, lai pierādītu, ka nodarbošanās nav mainīta un netiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai neraksturīgi paņēmieni. Saimniecībai, kas vēlas iegūt sertifikācijas institūcijas «Vides kvalitāte» izdotu sertifikātu, ir noteikti divi pārejas gadi.
Visaktīvākie bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji ir Liepājas rajonā. Savukārt Zemgale ir intensīvās lauksaimniecības reģions, jo šajā reģionā ir augsts augsnes novērtējums un intensīvi ražot ir izdevīgāk. Tādēļ mūsu rajonā šī specifiskā nozare var nebūt dominante, skaidroja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) augkopības speciāliste Diāna Vilsone. Un tomēr viena saimniecība, kas jau ir otrajā pārejas gadā, mūsu rajonā ir Cenu pagasta «Līcīši», kur saimnieko Aivars un Māra Liepiņi. Viņi nodarbojas ar bioloģisko lopkopību – audzē kazas, tām dodot bioloģisko lopbarību.
Par bioloģisko lauksaimniecību arī LLKC regulāri notiek semināri. Šī nozare ir atbalstāma un izraisa aizvien lielāku zemnieku interesi. Vēl tikai nepieciešams vairāk informēt patērētāju – lai viņš ābolu izvēlas mazliet mazāku, toties ekoloģiski tīru, nevis ķīmiski «uzpūstu» poļu augli.
