Tā vēsta uzraksts uz Jelgavas atbrīvošanas kaujās pret bermontiešiem kritušo varoņu pieminekļa Jelgavas Meža (Nikolaja) kapsētā.
Tā vēsta uzraksts uz Jelgavas atbrīvošanas kaujās pret bermontiešiem kritušo varoņu pieminekļa Jelgavas Meža (Nikolaja) kapsētā. Piemineklis sargā 31 zināma un 19 nezināmu karavīru piemiņu. Desmit no kritušajiem pārapbedīti dzimtas kapos. Kara vēsturiskās komisijas sarakstos vēl minēti 25 kritušo vārdi. Viņi ziedojuši savas dzīvības par Jelgavu. Vareļu piemineklī iekalti 14 kadetu uzvārdi. Viņi krita 1919. gada 18. novembrī. Ar pieminekli pie Skuju skolas tiek godināti 6. Rīgas pulka 16 kritušie un divi bezvēsts pazudušie. 15 pārapbedīti Cenu kapos, viņu vidū Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri (LKOK) Hermanis Alksnis un Roberts Paegle, bet Kārlis Vinters – Cenu Jaunzemju kapos. Nav vairs zināma vieta, kur pie Līvbērzes pagasta Apiņiem apbedīti trīs 8. Daugavpils pulka kritušie. Nezināma ir divu latviešu jātnieku atdusas vieta. Viņus 20. novembrī pie Valgundes kapsētas žogmalē, zvēriski noslepkavotus, atrada Jelgavas atbrīvotāji. Jelgavas atbrīvošanas operācijā pie Jaunjelgavas krita LKOK leitnants Andrejs Kapmars, kas augsto apbalvojumu ieguva, cīnoties pulkveža O.Kalpaka bataljonā 1919. gada martā pret boļševikiem. Viņš apbedīts Jaunsvirlaukas Vimbu kapos. Augsto Lāčplēša Kara ordeņa apbalvojumu par kaujām pie Jelgavas ieguva arī Ludvigs Buce, Andrejs Vaidzirdis un 4. Valmieras pulka kapteinis Ģederts Rafaels, kas apbedīti Bērzukroga kapos, leitnants Alfrēds Lamme – Lame – Krusta (Kalnanšu) kapos.
Kaujās pret bermontiešiem Latvijas armijas virspavēlniecība varēja iesaistīt tikai pusi no sava karaspēka – 20 000 latviešu un 5 000 vācu landesvēra karavīru, jo otra fronte atradās Latgalē pret Sarkano armiju. Kaut arī bermontiešu pārspēks bija milzīgs (50 000 vīru ar kaujas tehniku un 120 lidmašīnām labi apgādāto pretinieku), patiecoties augstajām kaujas spējām, varonībai un prasmīgi izstrādātās operācijas norisei, bija iespējams padzīt iebrucējus no Zemgales metropoles un visas Latvijas teritorijas, zaudējot 57 virsniekus, 686 instruktorus un kareivjus.
To laiku notikumus atgādina mazais piemineklis arī pie Tušķu dzelzceļa pārbrauktuves vietā, kur 7. Siguldas pulka karavīri nolaida no sliedēm bermontiešu bruņuvilcienu ar četriem lielgabaliem.
Bet vislielāko godu parāda Lāčplēša piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. 1942. gada 31. oktobrī pēc vācu okupācijas varas rīkojuma tam vajadzēja nokalt vācu bruņinieka tēlu, bet 1950. gadā otra okupācijas vara pieminekli iznīcināja pilnīgi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pieminekli atjaunoja un svinīgi atklāja Jelgavas atbrīvošanas dienā – 1992. gada 21. novembrī.
21. novembrī Jelgavas Meža (Nikolaja) kapos pulksten 17 notiks svinīga ceremonija, kas veltīta Jelgavas atbrīvošanai no Bermonta karaspēka 1919. gada 21. novembrī, kad jelgavniekus uzrunāja Kārlis Ulmanis un, zvērot uzticību Latvijai, skūpstīja Latvijas karogu. Dziļā sajūsmā pateicīgie jelgavnieki vairākas reizes vienojās kopīgā tautas lūgšanā.
Greznosim ziediem pieminekļus, noliksim ziedus kaujās kritušo varoņu un LKOK atdusas vietās!
