Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma daļēji veiktā ugunsdzēsības hidrantu pārbaude liecina, ka gandrīz puse no Jelgavā izvietotajiem hidrantiem nedarbojas.
Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma daļēji veiktā ugunsdzēsības hidrantu pārbaude liecina, ka gandrīz puse no Jelgavā izvietotajiem hidrantiem nedarbojas.
Hidrantu pārbaude veikta novembra pirmajā pusē, kad ūdensapgādes sistēmā noticis mazāk avāriju un līdz ar to uzņēmuma meistariem bijis brīvāks laiks. Pie hidrantiem, kas ir tehniskā kārtībā, pievienotas attiecīgas plāksnes, lai vajadzības gadījumā ugunsdzēsējiem nevajadzētu lieki tērēt laiku. Kopumā pilsētā izvietots 441 ugunsdzēsības hidrants. Lielākā daļa no tiem, kā stāsta ūdenssaimniecības uzņēmuma galvenais inženieris Ēvalds Jaudzems, ir tā sauktā Maskavas tipa (savulaik izstrādāti Maskavā). No 132 pārbaudītajām šā veida ierīcēm 31 nav lietošanas kārtībā un būtu jānomaina. Savukārt no 102 Rīgas tipa hidrantiem nomaināmi 63. To darbība īsti neapmierina ugunsdzēsēju prasības, jo tiem salīdzinājumā ar pārējiem nav tik lielas ūdens atdeves. Savukārt no 26 pārbaudītajiem Ļeņingradas tipa hidrantiem vairs neviens nav lietošanas kārtībā.
Kopumā no pārbaudītajiem 260 hidrantiem atjaunojamas vai likvidējamas 120 iekārtas. Taču tas ir visai dārgs prieks. Tikai viens hidrants lētākajā, Igaunijas ražojuma, variantā maksā ap 400 latu. Savukārt franču tipa hidranti, kādi izvietoti Satiksmes ielas zaļajā zonā un atrodas virs zemes, maksā gandrīz divas reizes dārgāk. Ja pieskaita uzstādīšanas izdevumus, iznāk iespaidīga summa.
Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmums pašvaldību lūdzis nākamā gada budžetā paredzēt 40 tūkstošus latu hidrantu atjaunošanai pilsētā. Vai šī iecere tiks finansiāli atbalstīta, pagaidām nav zināms. No saviem līdzekļiem uzņēmums šim nolūkam neko daudz nevarēšot atvēlēt. Tiesa, tas hidrantu sakārtošanai cer piesaistīt arī uzņēmumus, kas būtu ieinteresēti, lai to tuvumā izvietotās ierīces būtu tehniskā kārtībā. Lielāki uzlabojumi sistēmā varētu notikt ūdensapgādes saimniecības rekonstrukcijas gaitā.
Ūdenssaimniecības meistariem hidrantus neizdodas pārbaudīt reizi gadā. Arī ūdensapgādes sistēmas aizbīdņi, kā atzīst Ē.Jaudzems, būtu kontrolējami biežāk, lai neierūsētu. Faktiski šim nolūkam būtu lietderīgi izveidot atsevišķu dienestu, taču vajadzības ierobežo finansu trūkums.
