Lai arī trīs no četriem LSDSP Jelgavas Domes deputātiem parasti balso pret Andra Rāviņa vadītās Domes pozīcijas lēmumiem, deputāte Irēna Škutāne uzreiz pēc vēlēšanām kļuva par jaunā Domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci.
Lai arī trīs no četriem LSDSP Jelgavas Domes deputātiem parasti balso pret Andra Rāviņa vadītās Domes pozīcijas lēmumiem, deputāte Irēna Škutāne uzreiz pēc vēlēšanām kļuva par jaunā Domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci. Jācer, ka šī I.Škutānes saruna ar Modri Sprudzānu viesīs vairāk skaidrības LSDSP attiecībās ar Jelgavas Domes pozīciju un attieksmē pret tās darbu.
Vēlētājus interesē triju LSDSP Domes deputātu atrašanās opozīcijā tajā pašā laikā, kad jūs esat Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece. Kā jūs to varētu izskaidrot?
Nevienu mirkli nedz LSDSP Jelgavas nodaļa, nedz visa lielā sociāldemokrātu partija šajās vēlēšanās nav paziņojusi, ka tā būs opozīcijas partija. Un pirms vēlēšanām mēs saviem vēlētājiem neteicām, ka būsim opozicionāri. Arī otrdienas LSDSP Jelgavas nodaļas sēdē diskutējām par šo jautājumu un secinājām, ka mūsu uzdevums ir darīt visu, lai mēs varētu ietekmēt procesus, kas notiek pilsētā, – gan saimnieciskos, gan politiskos. Un to var izdarīt tikai sadarbojoties. Es vispār negribētu strikti nodalīt pozīciju un opozīciju, jo esmu komandas loceke. Sabiedrībā to dēvē par Domes pozīciju. Katrā ziņā ar LSDSP Jelgavas nodaļas komiteju man nav problēmu, tās drīzāk ir ar atsevišķiem partijas biedriem. Kas attiecas uz Bērziņa kunga izteikumiem – viņš ir opozicionārs pēc dabas un nenogurdināms sociāldemokrāts, un tāds viņš būs vienmēr. Nav jau slikti, ka ir cilvēki, kas visu laiku seko procesiem. Tas pat ir labi, jo neļauj pozīcijai mierīgi dzīvot un iesnausties.
Kāds ir jūsu viedoklis diskusijā par to, vai Domes struktūrvienības vadītājs var atrasties opozīcijā? Vai neveidojas zināma dilemma starp amatu un partiju?
Tas ir problemātiski, jo, protams, Domes struktūrvienības vai iestādes vadītājs, strādājot opozīcijā, ir diezgan muļķīgā situācijā. Faktiski tā nevar strādāt, jo tas neveicina darbu, neveicina saprašanos un virzību uz labo rezultātu. Cilvēki ir ļoti dažādi, un katrs savu mērķi vēlas sasniegt pa citu ceļu. Ja viņi nav slimīgi opozicionāri un tas ir normas robežās, tad es lielas problēmas nesaskatu. Taču ir skaidrs, ka pašvaldības uzņēmumu vai iestāžu vadītājiem ir jāsadarbojas ar pilsētas vadību, kas atrodas pozīcijā. Tas, ko viņi domā politikā, ir viens, bet saimnieciskais darbs – pavisam cits. Darbā no visiem nežēlīgi tiks prasīta atbildība par to, ko viņi dara. Un te nekādā gadījumā nav pieļaujamas politiskās spēlītes.
Kādi, jūsuprāt, ir lielākie Domes panākumi kopš pašvaldību vēlēšanām? Un kādas ir lielākās neveiksmes?
Šis Domes sasaukums ir ļoti veiksmīgs, pirmkārt, jau, ņemot vērā domnieku kvalifikāciju. Ir izveidojusies laba komanda, kas virza uz priekšu procesus. Lielākie sasniegumi pašvaldībā parasti ir tie, kurus redz iedzīvotājs. Bet darbu šajā procesā viņš neredz, un tāpēc bieži vien nav skaidrs, ko tai Domē dara. Pirms šīs sarunas pārskatīju sociāldemokrātu priekšvēlēšanu programmu un secināju, ka jau daudz ko no vēlētājiem solītā esam izpildījuši. Es, protams, to nevaru atzīmēt kā savu panākumu, esmu tikai viens posms starp šā darba virzītājiem.
Uzreiz pēc vēlēšanām jaunais Domes sasaukums ķērās pie investoru piesaistes Siltumtīkliem, un šis punkts bija atzīmēts arī Jelgavas sociāldemokrātu programmā. Daudzējādā ziņā tas ir izpildīts, taču no partijas biedriem izskan viedoklis, ka nevajag izpārdot mūsu uzņēmumu ārzemniekiem. Arī es atbalstītu šādu lietu, taču diemžēl Latvijas uzņēmējiem nav tādu līdzekļu, kas būtu jāiegulda STU. Uzzinot uzņēmuma saistības, pašmāju investoriem zūd interese par to. 7 miljoni latu, kurus gaidām no «Dalkia», nav maza summa, un tas būtu atgrūdiena punkts – Jelgava varētu uzlabot savu saimniecisko darbību. Protams, priekšā vēl būtu pārrunas ar Finansu ministriju un valdību par gāzes parāda atmaksas grafikiem, taču tie būtu ievērojami līdzekļi, kas uzlabotu situāciju pilsētā. «Dalkia» – tā ir izdevība, jo franču kompānija ir gatava savu daļu maksāt naudā.
Saistībā ar pilsētsaimniecību ļoti nozīmīgs pasākums bija sociālās mājas iegāde. Arī tam ir opozīcija, lai gan esmu izbrīnīta, kāpēc tas tā ir. Ar 1. janvāri spēkā stāsies likums, kas paredz to, ka mēs nevaram izlikt no dzīvokļa cilvēku, neierādot viņam citu dzīvojamo platību. Un tas arī ir sociāldemokrātu programmā. Līdz ar to jārisina problēma, kur izvietot iedzīvotājus. Un tādu cilvēku mums ir daudz – tie, kas dzīvo denacionalizētajās mājās, mazturīgie, tie, kas nevar samaksāt parādus. Šajā ēkā būs zināma pašvaldības atbildība par to, lai rēķini tiktu samaksāti un cilvēki varētu normāli dzīvot. Otra lieta šajā kontekstā bija tā saucamā «kurjatņiku» problēma, kas arīdzan bija mūsu programmā. To mēs arī esam sakārtojoši. Nākamais solis būs šo ēku nojaukšana un teritorijas apbūve.
Ļoti liels iepriekšējā Domes sasaukuma panākums bija lielu investīciju piesaiste abu tiltu rekonstrukcijai, mēs šos procesus tikai novedām līdz nobeigumam. Nākamais solis ir ielas paplašināšana līdz Valdekai, un tas ir ļoti svētīgs darbs, bet investīciju birojam ir jāstrādā tālāk, aptverot ne tikai galvenās ielas, bet arī pilsētas perifēriju, kuras attīstīšana arī ir sociāldemokrātu programmā. Dome risina šo jautājumu – līdzekļi piesaistīti Skautu ielas sakārtošanai pie jaunās Ledus halles, ir sakārtota Rūpniecības iela, kā arī stāvvieta pie jaunās vidusskolas.
Pilsētsaimniecība ir ļoti smaga nozare, un, izanalizējot situāciju, jāteic, ka esam iebraukuši dziļā finansiālā purvā, jo, sākot 2001. gadu, pilsētas saimniecība bija ar lieliem «mīnusiem» un parādiem pāri par 200 tūkstošiem latu. Tas nozīmē, ka gandrīz visi Ceļu fonda līdzekļi bija jau iztērēti uz priekšu, un pašlaik izskatās, ka šis finansu gads tiks beigts ar ļoti lieliem parādiem. Summa pat varētu sasniegt pusmiljonu latu. Un būs jāanalizē, kāpēc tas tā.
Ļoti svarīgs priekšvēlēšanu solījums bija jaunu darbavietu radīšana un bezdarba līmeņa samazināšana pilsētā. Dome jau pati neradīs jaunas darbavietas, bet mūsu uzdevums ir to veicināt dažādos iespējamos veidos. Taču ekonomika ir ekonomika. Iepriekšējā Dome centās veicināt vietējo uzņēmēju, neielaižot lielos ārvalstu naftas magnātus, un mēs redzam, kas notika ar Barjera naftas bāzi – tā bija jāpārdod ārzemniekiem. Tagad visa Jelgava seko, kas notiek ar tirdzniecības uzņēmumiem – ir sākusies invāzija no Lietuvas, un turienes uzņēmēji uzpērk vietējos veikalus. Tas norāda tikai uz to, ka neko nevar aizslēgt, nekur nevar nolikt barjeru priekšā – ekonomika ir nežēlīga un pati visu saliks pa vietām tā, kā jābūt. Mēs esam to sapratuši, un turpmāk uzņēmējdarbība tiks veicināta, radot par Jelgavu pozitīvu tēlu, piedaloties dažādās izstādes, veidojot bukletus un citus piesaistošus uzskatu materiālus, sakārtojot pilsētas saimniecību. Mums ir jāmaina iespaids, ka Jelgava ir tumša un drūma pilsēta. Protams, arī tas prasa daudz līdzekļu, taču uz to ir jāiet.
Kā jūs vērtējat LSDSP nākotni? Vai piekrītat prognozēm, ka Jura Bojāra vadītā partija varētu sašķelties un izveidoties jauna, labējāka sociāldemokrātiska partija?
Mēs arī par šo jautājumu diskutējām otrdienas partijas komitejā un secinājām, ka varam lepoties ar savu Jelgavas līderi, kas, kā jūs esat rakstījis, būtu cienīgs ieņemt partijas vadītāja amatu. Taču nesaskaņas LSDSP iekšienē vēl nenozīmē to, ka ir jārada jauna partija. Drīzāk ir jāpieliek visi spēki partijas iekšienē, lai radītu apstākļus, kādos mēs gribētu strādāt savā partijā. Taču jāteic, ka LSDSP kongress pierādīja, ka vairums partijas biedru šodien vēl tā nedomā un ka viņi ir apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību. Tā jau arī ir demokrātijas iezīme, ka mums ir jāpieņem vairākuma viedoklis. Protams, varam iet ar savām idejām, izteikt kritiku, bet domāju, ka pašreiz nebūtu īstais laiks radīt jaunu partiju. Jo katras partijas mērķis Saeimas vēlēšanās ir iegūt varu un nokļūt pozīcijā, lai cilvēkiem izdarītu kaut ko labu un arī nākamreiz varētu saņemt viņu atbalstu. Cilvēkiem nevar teikt, ka mēs tur sēdēsim un tikai kritizēsim. Viņiem jau to nevajag. Kādu laiku Bērziņa raksti varbūt būs šovs, taču nevar visu laiku tikai kritizēt, tas cilvēkiem apnīk. Tas nedrīkst kļūt par pašmērķi.
