Arvien biežāk cilvēki dzird dažādus svešvārdus, kas raksturo veselības problēmas. Viens no šādiem modes vārdiem – disbakterioze.
Arvien biežāk cilvēki dzird dažādus svešvārdus, kas raksturo veselības problēmas. Viens no šādiem modes vārdiem – disbakterioze. Daudziem ir pazīstamas sajūtas, ko šī kaite izraisa – vēdera uzpūšanās un caureja vai aizcietējumi. Visbiežāk gan šīs parādības ir ātri pārejošas, taču gadās arī citādi.
Kas ir disbakterioze? Tas ir izjaukts normālo baktēriju līdzsvars gremošanas traktā.
Cilvēka zarnu trakts ir sterils tikai pirms dzimšanas. Jau pirmajās dienās pēc piedzimšanas tur nonāk baktērijas, kas tur dzīvo un veic savu daļu no organisma norisēm, kuras uztur cilvēka veselību. Šīs baktērijas pārsvarā dzīvo resnajā zarnā un veic šādas funkcijas:
nodrošina zarnās nemainīgu vidi un neļauj savairoties nevēlamajām baktērijām;
kavē toksisku vielu rašanos;
piedalās vitamīnu sintezēšanā;
npiedalās žultsskābju un bilirubīna vielmaiņā;
nuzlabo olbaltumu vielmaiņu, piedaloties piena olbaltumu šķelšanā;
veicina zarnu motoriku.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ šis dabīgo zarnu baktēriju attiecību un darbības līdzsvars ir izjaukts, iestājas disbakterioze, kas pirmām kārtām izpaužas kā vēdera uzpūšanās, biežāka vai šķidrāka vēdera izeja vai sāpes vēderā. Parasti tā ir pārejoša, taču ilgstošas disbakteriozes rezultātā var ciest viss cilvēka organisms.
Normāli kuņģī un tievajā zarnā ir pavisam nedaudz baktēriju. Disbakterioze rodas tad, kad kaut kādu iemeslu dēļ resnās zarnas baktērijas iemitinās uz dzīvi tievajā zarnā. Tāpat kā mehānismā katrai skrūvītei ir sava vieta, arī šīm baktērijām jādzīvo tur, kur tām vieta. Nonākot citur, tās izjauc normālu gremošanas trakta darbību. Diemžēl tas iztraucē arī to baktēriju darbu, kuras normāli rūpējas par tievās zarnas labsajūtu. Un, tā kā tievajā zarnā notiek vairāku vitamīnu, dzelzs, folskābes un vairāku citu vielu uzsūkšanās, tad disbakteriozes rezultātā var tikt traucēta arī tā.
Pareizs uzturs ir svarīgs
Prakse liecina, ka biežāk dažādas problēmas ar normālu gremošanas trakta darbību rodas tiem, kas lieto nepareizu uzturu. Katram, kurš kaut ko dzirdējis par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem, ir zināms, ka uzturā pēc iespējas vairāk būtu jāēd dārzeņi, skābpiena produkti, rupja maluma maize un cita veselīga pārtika. Diemžēl ne tuvu ne visi ievēro šos principus arī ikdienā, par ko liecina kaut vai milzīgais procents liekā svara «nēsātāju». Diemžēl nepareizi ēšanas ieradumi veicina arī disbakteriozes rašanos – normālai zarnu floras darbībai nepieciešamas balastvielas, tātad minētie veselīgie produkti.
Visam ir iemesls
Visparastākais vēdera problēmu iemesls, ko varam iedomāties, ir «kaut kas nepareizs apēsts». Vēdera pūšanos parasti izraisa pārtikas produktos ietilpstošie cukuri (piena produkti; augļi un ogas – vīnogas, arbūzi, bumbieri un āboli; sēnes). Apmēram 50 procentu cilvēku vēdera pūšanos izraisa cukura aizvietotāji. Nereti mikrofloras līdzsvaru izjauc vienveidīgs un neveselīgs uzturs (piemēram, čipsi un saldi gāzēti dzērieni, kas ir pamatuzturs daudziem bērniem). Disbakteriozi veicina arī tas, ka bērnam (un arī pieaugušajiem) nav iespējas laikus apmeklēt tualeti.
Tikpat bieži disbakterioze rodas arī vīrusu saslimšanu dēļ, arī kā blakusparādība, lietojot zāles (antibiotikas iznīcina ne tikai «sliktos» mikrobus, bet arī «labos» – tostarp arī normālo zarnu mikrofloru). Apēdot kādu iebojātu produktu, parasti organisms spēj ar šo problēmu tikt galā pats, un lielākais, ko līdz šim darījām, – iedzērām medicīnisko ogli vai kādu citu preparātu pret caureju. Diemžēl «ogle» paredzēta tikai simptomu novēršanai, taču neārstē disbakteriozes cēloni. Arī, ja antibiotikas jālieto nedēļu un ilgāk, ar to vien nepietiks.
Sekas var būt nopietnas
Nevajag nenovērtēt ļaunumu, ko organismam var nodarīt ilgstoši zarnu darbības traucējumi. Lielākās riska grupas, kuriem disbakterioze visvairāk draud, ir bērni, dažādu drakonisku diētu piekritēji, cilvēki, kuriem izdarītas vēdera dobuma ķirurģiskas operācijas, kā arī veci cilvēki un cilvēki ar imunitātes traucējumiem. Savukārt ilgstoša disbakterioze var izraisīt kaulu vājumu, izmaiņas ādā, augšanas problēmas bērniem un anēmiju (mazasinību), kā arī citas veselības problēmas.
Neļaujiet mazuļiem mocīties
Ar dažādām vēdera problēmām bieži sirgst arī mūsu atvases, jo vairāk tāpēc, ka viņu gremošanas sistēma vēl nav nostabilizējusies. Vai katrai māmiņai ir pazīstama zīdaiņa pirmo mēnešu problēma – gāzes, kas liek mazajam raudāt un sist uz augšu piepūsto vēdereli. Lielākam bērnam jūs vienkārši varat nedot produktus, kurus viņš slikti pārstrādā, bet šajā vecumā mazais parasti pārtiek tikai no mammas piena. Arī tad, ja māmiņa izslēdz no savas ēdienkartes visus produktus, kas varētu bērnam kaitēt, vēl nav drošības, ka gāzes liks mazuli mierā. Tāpēc māmiņām varam ieteikt, konsultējoties ar ārstu, mēģināt lietot preparātus, kas speciāli paredzētiem vēdera problēmu risināšanai.
Palīdziet paši sev
Lai zarnu trakts funkcionētu normāli, katru dienu būtu jāapēd vismaz pāris simti gramu dārzeņu – burkāni, tomāti, gurķi, kāposti, ķirbji vai citi – salātos, svaigā veidā, konservēti vai sautēti. Pārejiet no trekniem piena produktiem uz liesiem – lietojiet pienu ar 0,5 procentu tauku saturu, jo vērtīgo vielu tajā ir tikpat, bet organismam grūti pārstrādājamo piena tauku – mazāk. Krējuma vietā lietojiet mazkaloriju majonēzi. Baltmaizes un kviešu saldskābmaizes vietā izvēlieties kliju maizes un rupjmaizi.
Ļoti vērtīgi normālai gremošanas trakta darbībai ir dažādi skābpiena produkti – paniņas, kefīrs un jogurts.
Kas ir normāli?
Dietologiem, gastroenterologiem un arī citiem ārstiem reizēm iznāk sastapties ar apbrīnojamu pacientu neinformētību. Tāpēc vēlreiz atgādinām – normāla vēdera izeju ir tad, ja tas iziet vismaz reizi vai divas dienā, bet noteikti ne retāk kā reizi divās dienās. Kā skumja anekdote skan šādu ārsta un pacienta saruna.
Ārsts: «Cik bieži jums iziet vēders?» Pacients: «Normāli.» Ārsts: «Ko nozīmē normāli?» Pacients: «Reizi nedēļā.»
Pārāk reta vēdera izeja arī var liecināt par nopietnu disbakteriozi vai par nepareizu dzīvesveidu. Ja šī problēma pazīstama arī jums, nekavējieties, bet sāciet kaut ko darīt savas veselības labā.
Materiāls sagatavots, konsultējoties ar ģimenes ārsti Jolantu Adītāju un gastroentrologu Āriju Marksu
