Uzņēmums «Latvijas gāze» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis projektu, kurā nākamgad paredzēts paaugstināt dabasgāzes tarifus gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan iedzīvotājiem.
Uzņēmums «Latvijas gāze» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis projektu, kurā nākamgad paredzēts paaugstināt dabasgāzes tarifus gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan iedzīvotājiem.
Ja tarifu projekts tiks atbalstīts, iedzīvotājiem, kā informē «Latvijas gāzes» preses sekretāre Sandra Ādamsone, no aprīļa par dabasgāzes kubikmetru būs jāmaksā 7,08 santīmi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Abonentmaksu paredzēts saglabāt pašreizējo. Līdz šim iedzīvotājiem par dabas gāzi bija jāmaksā 5,9 santīmi par kubikmetru, ieskaitot PVN. Abonentmaksa mēnesī noteikta 1,12 lati par gāzes plītīm un 3,07 lati individuālajai apkurei. Šis tarifs ir spēkā kopš 1997. gada.
Gāziniekiem iemeslu netrūkst
Vidējais tarifu pieaugums veidotu 6 līdz 14 procentus atkarībā no gāzes izmantošanas veida. Lietojot gāzes plītis, izmaksu pieaugums būtu aptuveni 10 santīmu mēnesī, bet par individuālo gāzes apkuri – ap 1,40 latu mēnesī.
Savukārt rūpnieciskajiem patērētājiem uzņēmums dabasgāzes tarifus plāno paaugstināt vidēji par 7,8 līdz 10,3 procentiem atkarībā no mazuta kotācijas un tarifa grupas pēc gada patēriņa apjoma. Ar rūpnieciskajiem patērētājiem «Latvijas gāze» slēdz individuālus līgumus, ņemot vērā patērētās gāzes apjomus, patērētāja maksātspēju un citus rādītājus.
Atbilstoši uzņēmuma priekšlikumiem no nākamā gada 1. jūlija būtu jāmaina dabasgāzes tarifu aprēķinu metodika, nosakot, ka cenu atlaide pie attiecīgās mazuta kotācijas rūpnieciskajiem lietotājiem tiek noteikta pēc objekta gāzes patēriņa, nevis juridiskās personas kopējā gada patēriņa.
Kā būtiskāko iemeslu dabasgāzes tarifu paaugstināšanai S.Ādamsone min SIA «Itera Latvija» lēmumu paaugstināt dabasgāzes iepirkšanas cenas vidēji par 15 procentiem. Otrkārt, uzņēmumam esot svarīgi veikt modernizāciju. Lielākie ieguldījumi paredzēti Inčukalna dabasgāzes krātuvē – ap 150 miljonu ASV dolāru. Krātuve uzbūvēta 1967. gadā. Ar starptautisku speciālistu palīdzību izstrādāts plāns objekta modernizācijai vairākos posmos vairāku gadu laikā. Līdzekļus paredzēts atvēlēt gan no tarifu paaugstinājuma, gan no uzņēmuma peļņas un kredītresursu izmantošanas. Ieguldījumi nepieciešami arī maģistrālo gāzes vadu uzturēšanai un izbūvei, kā arī citiem pasākumiem.
«Latvijas gāzes» priekšlikumus vispirms izskatīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas, neatkarīgie eksperti, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības institūcijas. Tikai pēc tam regulatora padome varētu pieņemt lēmumu.
Cenu paaugstināšana nav jaunums
Uzņēmēji apliecina, ka lēmuma pieņemšana var izraisīt ķēdes reakciju: līdz ar ražošanas izmaksu palielinājumu agrāk vai vēlāk sāksies cenu kāpums, jo rezerves nav neizsmeļamas. SIA «Larelini» dabasgāzi izmanto ne vien apkurei, bet arī dzijas balināšanai, krāsošanai un vērpšanai. Kamēr lēmums nav pieņemts, sadārdzinājuma aprēķinus izdarīt nav iespējams. Uzņēmuma viceprezidente Māra Paura atzīst, ka priecāties, protams, nav par ko. Ziemā patērētā gāze «Lareliniem» izmaksā ap 25000 latu mēnesī un gāzes padārdzināšanās būs ļoti jūtama. Tas, nenoliedzami, ietekmēs produkcijas cenu. Par gāzes uzņēmuma nodomiem linu pārstrādātāji nav pārsteigti. Jau slēdzot līdzšinējos līgumus, tie par katru cenu gribējuši zināt precīzu gāzes patēriņa līmeni. Par virs limita patērēto paredzēta augstāka samaksa; sankcijas paredzētas arī tad, ja limitā noteikto apjomu neizmanto. Taču ražošanas uzņēmums nevar precīzi līdz vienai vienībai gadu uz priekšu prognozēt patēriņa līmeni.
Metālapstrādes uzņēmumā «Madara» gāzi izmanto gan cehu apkurei, gan gāzgriešanas un smēdes darbā. Uzņēmuma direktors Pēteris Bila atzīst, ka pie cenu palielinājumiem mūsu ražotāji ir jau pieraduši. Tā kā produkcijas noieta cenas Rietumu tirgū tik vienkārši paaugstināt nevarēs, ražošanas izmaksu sadārdzinājums visvairāk ietekmēs to līdzekļu daļu, kas paredzēta strādājošo algām.
Padārdzinājums izraisīs ķēdes reakciju
Maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma pārvaldnieks Edgars Līcis domā, ka no līdzšinējās informācijas ir grūti spriest par to, kāds lēmums tiks pieņemts. Pakalpojumu regulators lēmumu par «Latvijas gāzes» piedāvātajiem tarifiem tik ātri nepieņems, jo šī struktūra vēl ir veidošanās stadijā un jautājumu varētu izsvērt vispusīgi. Šajā apkures sezonā gāzes cenu kāpums siltuma tarifus nevarētu ietekmēt. Siltumtīklu uzņēmums ir lielo gāzes patērētāju grupā ar gada patēriņu virs 20 miljoniem kubikmetru, un tā tarifs tiek noteikts individuāli. Tam paaugstinoties, cietīs ne vien Siltumtīklu uzņēmums, bet arī Cukurfabrika, kas ražošanas procesā izmanto gāzi un ar siltumu apgādā trešo daļu Jelgavas patērētāju. Sadārdzinājums agrāk vai vēlāk skars arī siltuma patērētājus, jo uz uzņēmuma iekšējo rezervju vai sistēmu uzturēšanas līdzekļu rēķina vien to nebūs iespējams kompensēt.
«Jelgavas maiznieka» ģenerāldirektors Andris Brizgo domā, ka vēl ir pāragri uzskatīt, ka pakalpojumu regulēšanas komisija «Latvijas gāzes» tarifu projektu arī apstiprinās. Tai priekšlikumi izvērtējami visos līmeņos un no visiem viedokļiem, kā arī jāņem vērā gāzes uzņēmuma no pamatdarbības gūtā peļņa un jāizsver, vai uzņēmuma modernizēšana tik tiešām nav iespējama bez cenu atbrīvošanas rūpnieciskajiem patērētājiem. Ja gāzes cena augs, tas vēl nenozīmē, ka automātiski palielināsies arī maizes cena. Taču tas, protams, tiks iekļauts produkcijas izmaksu kalkulācijā. Produkcijas sadārdzinājuma noteikšana atkarīga arī no katra uzņēmuma rezervēm un tirgus izmaiņu izpratnes.
Ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis aģentūrai LETA atzīst, ka gāzes cenu liberalizācija neizbēgami veicinās cenu palielināšanos, tā negatīvi ietekmējot valsts tautsaimniecību. «Palielināsies cenas siltumam, sadārdzināsies produkcijas pašizmaksa. Jo augstākas cenas, jo zemāka Latvijas ražotāju konkurētspēja. Uzņēmējiem būs mazāka peļņa, tāpēc vajadzēs samazināt investīciju apjomu,» uzskata U.Osis. Pēc viņa domām, gāzes cenu liberalizācijas izraisītais vispārējais cenu kāpums veicinās straujāku inflāciju un līdz ar to valsts ekonomikas lēnāku attīstību.
Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte domā, ka gāzes cenu kāpums varētu izraisīt šā kurināmā patēriņa samazināšanos, ietekmēt ražotāju konkurētspēju, atstājot negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību kopumā. Tāpēc viņa uzskata, ka pašlaik nav piemērotu apstākļu, lai sāktu palielināt gāzes cenas. To kāpums nevarētu būt pārāk straujš, jo izraisītu gāzes patēriņa samazināšanos, bet tajā uzņēmums nav ieinteresēts.
